Ministrija piemāna upeņu investorus 20
Saimniecība sniedz pakalpojumus, ierīkojot komercdārzus un vēlāk tos kopjot. “Krogzeme” palīdz jaunajiem saimniekiem saprast upeņu audzēšanas tehnoloģijas un to, kā pareizi kopt savus komercdārzus.
Dārza ierīkošana – tā ir investīcija, stāsta saimnieks. 95% no saimniecības klientiem izmanto Eiropas fondu piedāvātās iespējas, un līdz 2020. gadam tā ir laba iespēja sākt savu biznesu vai paplašināt esošo, ko cilvēki labprāt izmanto. Par to var spriest pēc pasūtīto stādu daudzuma šā gada rudenim, par ko jau šobrīd “Krogzeme” slēdz līgumus ar topošajiem upeņu audzētājiem.
Gada sākumā Andris dibinās biedrību, kas būs nekomerciāla un apvienos upeņu komercdārzu saimniekus, lai kopīgi dalītos zināšanās un pieredzē, kā arī kopīgi meklētu tehnoloģiskus risinājumus, aizstāvētu savas intereses varas gaiteņos un meklētu labus eksporta līgumus. Šobrīd liela problēma ir tā, ka ES fondi netiek apgūti, un pastāv bažas, ka visu pieejamo finansējumu ražotāji var laikā neapgūt. Šomēnes būs atvērta kārta pasākumam, kas interesē arī augļkopjus – saimnieki varēs iegādāties stādus, tehniku, kopšanas pakalpojumus komercdārzu ierīkošanai.
Iepriekš šāda kārta bija atvērta 2014. gada nogalē, bet 2015. gadā, kad ZM solīja atvērt divas kārtas, neatvēra nevienu. Tajā pašā laikā ZM konferencēs bija izskanējuši aicinājumi būt aktīviem – rakstīt projektus ilggadīgo stādījumu ierīkošanai un ierīkot stādījumus. Zeme tika sagatavota, stādi pasūtīti, bet ZM pievīla. Viena daļa saimnieku 2015. gadā pat atteicās no stādu iegādes, jo atbalsta nebija, citi stādīja par savu naudu. Uzņēmēju vidū bija liela neizpratne par šo situāciju.
Saimnieks novērojis, ka upeņu audzēšana var būt labs papildu rūpals lauksaimniekiem, kas vēlas dažādot savu biznesu. “Šāda tendence sāk iezīmēties šogad. Tās ir samērā lielas saimniecības, kas nodarbojas ar lopkopību, viņiem ir daudz zemes un pieejami kūtsmēsli. Piena lopkopībā tagad ir krīze un daudzi domā par vēl kādu biznesu. Ja šie saimnieki ap 20 – 30 ha atļaujas iestādīt upenes, sāk saimniekot bioloģiski, turklāt viņiem ir kūtsmēsli, kas nav jāpērk, tad tā ir laba papildu peļņas iespēja,” biznesa dažādošanas variantu iesaka Andris Krogzems. Tieši mēslošana veido lielākās izmaksas, un, ja kūtsmēsli ir savi, tad rentabilitāte saimniecībā veidojas liela. Turklāt upeņu audzēšana piena lopkopībai nepavisam netraucē.
Ar upeņu audzēšanu labi var nodarboties arī tie ļaudis, kas mantojumā saņēmuši nelielu zemes platību un nezina, ko ar to iesākt. Par miljonāru nekļūsi, bet labi dzīvot ar to var, secina saimnieks. Turklāt tam obligāti nav jābūt pamatbiznesam. “Upenes – tas ir tāds sliņķu bizness, nav visu vasaru ar kapli pa tīrumu jārosās. Kad tās jau aug, tad darba nav daudz. To var izdarīt rīdzinieks, pa sestdienām, svētdienām atbraucot uz savu saimniecību. Pieci, desmit, piecpadsmit ha – optimāls apjoms,” neslēpj Andris Krogzems. Saimniece Diāna papildina: “Daudzi rīdzinieki pie mums atbrauc, saka – mums ir zeme, gribam ko darīt, negribam zemi kaimiņam atdot. Un tad pēc Andra stāstījuma viņi saprot, ka paši to var. Tie ir uz nākotnes ieņēmumiem vērsti ieguldījumi.”
Saimnieks lēš, ka pie minimālās ražas un ogu minimālās cenas var rēķināties ar vismaz diviem tūkstošiem eiro peļņas no viena hektāra. Izmaksas gan var variēt atkarībā no tā, vai jāpērk tehnikas pakalpojumi un mēslojums.
Uzņēmumā līdzās abiem saimniekiem pastāvīgi nodarbināti vēl pieci cilvēki, bet sezonas laikā pēc vajadzības tiek piesaistīti sezonas laukstrādnieki. Tā kā šogad “Krogzeme” plāno attīstīt speciālās tehnikas (stādītāji, ravētāji u.c.) nomu un tirdzniecību, kā arī pakalpojumu sniegšanu, tad vajadzība pēc darbiniekiem, visticamāk, pieaugs. Abi ir priecīgi, ka pēc steigas un stresa pilnās pilsētas dzīves tagad var saimniekot laukos, kur apkārt ir pozitīvi ļaudis un laba vide biznesa veidošanai.
