Peļņa – trešajā gadā 20
“Krogzeme” ir veikusi aprēķinus integrētajā audzēšanā, kas liecina – 5 ha upeņu plantācijas ierīkošanai nepieciešami 25 tūkstoši stādu 17 500 eiro vērtībā un jāierēķina zemes sagatavošanas darbi, kuru izmaksas ir 1200 eiro. Tā kā ES atbalsta ilggadīgo stādījumu ierīkošanu 40% apjomā no kopsummas, tad 5 ha plantāciju ierīkošana izmaksā 11 200 eiro. Aprēķini rāda, ka pirmos divus gadus ar ieņēmumiem nevar rēķināties, bet līdz ražai tīrumi ir jākopj, kas rada izmaksas – ap 360 eiro uz vienu ha gadā.
Izmaksās jārēķinās gan ar rindstarpu rušināšanu apmēram astoņas reizes gadā, gan stādu starpu rušināšanu divreiz gadā, kā arī darba algu izmaksas un mēslošanas izdevumi. Bioloģiskajā saimniekošanā aprēķini gan ir nedaudz citi, jo arī ražas ir divreiz mazākas – vidēji 2,8 t/ha, ko savas saimniekošanas laikā, piemēram, izdevies novākt lielākajam Latvijā bioloģiskajam upeņu audzētājam – “Baltic Berries” Rucavā. Aizvadītais gads tam gan bijis izcils, jo vidējā raža bijusi gandrīz pusotras reizes lielāka. Turklāt cena vienmēr ir virs viena eiro/kg.
A. Krogzems stāsta – koptā tīrumā, integrēti audzējot, raža ir vismaz 5 t/ha, labos gados, kāds tas bijis šogad, Lietuvas kolēģim izdevies novākt pat 16 t/ha. Lielākās izmaksas veido mēslošana, arī ražas novākšana – kombaina pakalpojumi, darbinieki, loģistika.
Laba perspektīva ir bioloģiski audzētajām ogām, jo pieprasījums pasaulē stabili pieaug ar katru gadu. Krogzemi iestādītās platības reģistrējuši integrētajā audzēšanā, taču perspektīvā plāno izvērst bioloģisko. Tiesa, tad būs jādibina jauns uzņēmums, jo esošajā nedrīkst nodalīt laukus. Diāna Krogzeme to uzskata par birokrātisku un uzņēmējdarbību apgrūtinošu prasību.
Upeņu audzēšanā ļoti svarīgi krūmus regulāri aprušināt, lai zem tiem neaugtu zāle. Saimnieks redzējis dažādus laukus, arī tādus, kur zāle jau pāraugusi jaunos krūmiņus, taču tas nozīmē, ka uz lielām ražām var necerēt. Integrētajā audzēšanā var izmantot zināmu tehniku minerālmēslu izkliedei un augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, taču bioloģiskajā tikai šogad izstādē Hannoverē Andris radis risinājumu, kā mēslot un uzturēt tīru upeņu komercdārzu ar īpašu tehniku, tikai pašam šoziem iekārta jāizgatavo. Līdz ar to jau tagad skaidrs, ka bioloģiskās ogas būs. Lai arī to ražas ir mazākas, cena to kompensēšot.
“Upenes nav kaprīza kultūra, to neēd meža zvēri, arī mežacūkas neskādē, sētu apkārt nevajag. Ziemas salā tā nosalt nevar. Noslīkt arī nevar. Upenei vajadzīgs mitrums, tā labi aug smagā zemē. Lielākais drauds ir pavasara salnas ziedēšanas laikā, kas var traucēt ogu aizmešanos,” pieredzē dalās Andris. Arī kaitēkļu nav, izņemot pumpurērci, taču ar to var cīnīties, audzējot šķirnes, kas ir neuzņēmīgas vai gandrīz neuzņēmīgas pret šo kaitēkli. “Krogzeme” audzē šķirni ‘Titānija’, kā arī poļu ‘Ruben’ un ‘Tisel’ – saimniecība ir šo abu sertificēto šķirņu oficiālais izplatītājs.
Piecu gadu laikā saimnieki plāno paplašināt savas plantācijas līdz 130 ha. Ierobežojošais faktors gan varētu būt zemes pieejamība, jo pašiem tik daudz zemju nav, nāksies meklēt variantus, kā atpirkt zemi. Šobrīd “Krogzeme” apsaimnieko 46 ha, no tā lielākā daļa ir pašu īpašumā.
