Ar upenēm var pelnīt 20
Limbažu novada SIA “Krogzeme” saimnieki Diāna un Andris Krogzemi pērn iestādījuši upenes 19 ha platībā, kas sāks ražot nākamgad. Piecu gadu plānā abi domā palielināt platības līdz 130 ha, jo pieprasījums pēc upenēm ir liels.
Abi ir rīdzinieki: Diāna – finansiste, savulaik pabeigusi arī Bulduru dārzkopības skolu, Andris – mārketinga speciālists. Vēl strādājot galvaspilsētā, labu laiku lūkojuši vietu laukos, kur saimniekot, līdz 2009. gadā tas izdevies, un Viļķenes pagasta “Vīnkalniņus” tagad abi ar meitām sauc par savām mājām. Sākotnēji audzējuši dekoratīvos stādus, ogulājus un kā likumsakarīgu sauc pievēršanos upeņu audzēšanai.
“Specializējāmies upeņu stādu audzēšanā lielos apjomos, taču, ierīkojot saviem klientiem komercdārzus, abi pārliecinājāmies, ka galvenais bizness būs upeņu ogas,” stāsta Andris. Iespējamā noieta tirgu izpēte parādījusi, ka vietējais tirgus būs daudz par mazu, tāpēc jāorganizē eksports. Līdz pat pagājušajam gadam Krievijas pieprasījums bija nepiepildāms, taču sankcijas ieviesa korekcijas. Šobrīd jau iezīmējas labas izredzes Āzijas valstīs.
Pasaulē saražo 180 tūkstošus tonnu upeņu gadā, bet Polijā, kur upenes aug 36 tūkstošos ha, izaudzē pusi no tā. Lietuvā upeņu platības ir 3600 ha, bet Latvijā – tikai 360 ha. Skaidrs, ka pašu mājās vēl ir kur augt un izplesties. Tāpat skaidrs, ka cenu nosaka poļi, kas ir līderi upeņu audzēšanā. Un, ja kāda kļūda vai misēklis gadās Polijā, tas ietekmē visu pasaules upeņu tirgu. Latvijas ražotāji izaudzēto realizē galvenokārt Lietuvā, jo viņi jau vairākus gadu desmitus strādā ar Krieviju un noiets ir sakārtots.
