Ar uguntiņu stobra galā un īstiem dūmiem 0
“Savulaik, 22. jūnijā, Līgo svinēšanu Latvijā sāka, atzīmējot Uzvaras dienu. Būtu labi, ja mēs arī tagad tā darītu,” teic cēsnieks Renārs Sproģis. Viņš jau piekto gadu 22. jūnijā aicina visus uz Cēsu kauju rekonstrukciju Cēsīs. Šogad tā būs īpaši vērienīga – kaujās iesaistīti dalībnieki no septiņām valstīm, bet atbalstam ieradīsies bruņuvilciens no Igaunijas. Viss būs pa īstam, kā toreiz.
Atjaunot vēsturisko taisnīgumu
“Viss sākās 6. jūnijā un beidzās 22. jūnija vakarā. Igauņu un latviešu karavīri bija parādījuši, ka spēj pilnībā atbrīvot Latviju. Taču esmu pārliecināts, ja veiktu aptauju, 80% sabiedrības, ja ne pat vēl vairāk, nezinātu, kas tās bija par kaujām. Bet, ja nebūtu šo kauju un šo uzvaru, tad nebūtu arī Latvijas. Cēsu kaujas bija izšķirošās Latvijas valstiskumam,” teic R. Sproģis.
Viņš joprojām nesaprotot, ja Igaunijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 23. jūnijs ir svinamā un svētku diena, kāpēc Latvijā 22. jūnijs nav Uzvaras diena (to atzīmē kā Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kauju atceres dienu). – Red.). Šai dienai vajadzētu būt svinamai un godājamai, kā tas bija līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā, kad Uzvaras diena svītrota no oficiālo svinamo dienu saraksta.
Šodien Cēsu kauju rekonstrukcija nozīmē ne tikai militārās uzvaras svinības, bet arī vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. “Galu galā viena liela daļa, kas gāja bojā šajās kaujās, tepat Cēsīs, Lejaskapos guļ,” norāda R. Sproģis.
Vienā dienā izspēlēs stāstu
Pirms simts gadiem 6. jūnijā trijos naktī landesvērs ar lielgabalu un ložmetēju uguns atbalstu iesāka uzbrukumu Līvu pagastā novietotajām 2. Cēsu kājnieku pulka daļām. Pēcpusdienā Cēsu aizstāvji atstāja pilsētu un pārgāja uz pozīcijām pie Raunas upes.
Pēc neveiksmīgām pamiera sarunām kaujas pēc divām nedēļām atjaunojās. 22. jūnijā igauņu un latviešu apvienotie spēki pārgāja pretuzbrukumā.
Pret 9000 vācu karavīru un 66 lielgabaliem un 520 ložmetējiem cīnījās 7000 igauņu un latviešu karavīru,
kuru rīcībā bija trīs bruņotie vilcieni, 32 lielgabali un 250 ložmetēju un patšauteņu. Izšķirošās cīņas notika pie Skangaļu mājām. 23. jūnija rītā 2. Cēsu kaujas pulks, ka arī 6. igauņu kara pulka daļas bruņu vilciena pavadībā iegāja Cēsīs.
Šos notikumus, kas risinājās 16 dienas, Cēsīs 22. jūnijā, atzīmējot Cēsu kauju simtgadi, varēs vērot ikviens. Kauju izspēlē būs iesaistīti ap pusotru simtu vēstures rekonstruktoru un simts Nacionālo bruņoto spēku kadetu. “Vēstures dzīvai iemiesošanai nav labāka paņēmiena par ievērojamu kauju rekonstrukciju, kas faktiski ir šovs ar reālajiem notikumiem iespēju robežās pietuvinātu režiju,” piebilst R. Sproģis.
Domubiedru organizētā kauju rekonstrukcija no privātas iniciatīvas piecu gadu laikā izaugusi līdz valsts nozīmes kultūrvēstures pasākumam.
Šī noteikti būs lielākā un vērienīgākā Pirmā pasaules kara notikumu rekonstrukcija Baltijā, bet, iespējams, arī Ziemeļ- un Austrumeiropā.
Tās dalībnieki būs tērpi formas tērpos, kādos varēja tērpties toreizējie 2. Cēsu kājnieku pulka un 6. igauņu pulka kareivji, arī landesvēra kareivji. Rekonstrukcijas dalībnieku formas tērpus gatavo paši, meklējot informāciju arī muzejos. Viņi pievēršot uzmanību arī tādām niansēm, kādas tajā laikā bijušas pogas vācu vai krievu uniformai, vai kokardes. Šie formas tērpi, kurus skatītāji varēs vērot, būs 20. gs. 18., 19. gada formas tērpu replikas. Pirmajā pasaules karā Latvijas kareivjiem savas formas vēl nebija – tās bija cariskās Krievijas armijas izsniegtās formas, kurās tērpās latviešu streļķi.
“Tie radīs dūmus un nelielu plaukšķi”
Formas nav vienīgais karavīra aprīkojums. “Mums būs arī igauņu bruņumašīna. Tā ir uzbūvēta no jauna, bet ir precīza tā laika bruņumašīnas, kas piedalījās Cēsu kaujās, kopija. Tāpat kā toreiz, arī tagad bruņuvilciens stāvēs šeit nedēļu no 15. līdz 22. jūnijam. Tajā būs izvietota ekspozīcija”.
Rekonstruktoru bruņojumā būs tā saucamie salūtieroči – vizuāli tādi paši, kādus izmantoja 20. gadsimta sākumā, bet pārveidoti salūtpatronu šaušanai. “Tie visi ir tā laika ložmetēji – britu, krievu parauga… Blīkšķis kā īstai šautenei. Skaņa būs īstā. Tieši tāds arī tas troksnis kaujās ir, ar uguntiņu stobra galā un ar visiem dūmiem”, teic R. Sproģis. “Būs arī lielgabali, bet tie nešaus, bet radīs dūmus un nelielu plaukšķi.”
Lai kauju izspēle maksimāli atgādinātu tā laika notikumus, rekonstruktorus konsultējis tuvcīņu horeogrāfs Kārlis Neimanis, skaidrotas tā laika vācu valodas komandu nianses, piesaistīti arī kaskadieri. “Būs vairāki operatori, kuri kauju izspēli filmēs un translēs uz lielajiem ekrāniem, lai cilvēki redzētu detaļas,” par vērienīgo ieceri stāsta R. Sproģis.
Viņš uzsver, ka cilvēki, kas iesaistīti kauju rekonstrukcijas iniciatīvā, ir ļoti dodoši. “Patriotiskums ir nodeldēts vārds, bet tas, ko cilvēki dara, tik tiešām ir no sirds un nesavtīgi. Viņi neprasa, kas man par to būs, bet ir gatavi dot sabiedrībai, valstij.
Cilvēki deg par Latviju vairāk nekā mēs dažreiz esam pieraduši domāt.
Tas ļauj domāt, ka kritiskā brīdī būs kam Latviju un mūsu brīvību aizstāvēt.”
