Ar uguni mežā – uzmanīgi! Meža ugunsgrēkam pietiek ar vienu dzirkstelīti 1
Šogad ugunsnedrošais laikposms mežos Latvijā sākās no maija un, atkarībā no laika apstākļiem, ilgs aptuveni līdz septembra vidum. Šajā laikā mežos ir ierobežotas un aizliegtas vairākas darbības, tomēr vismaz 80% no mežu ugunsgrēkiem ir cilvēka apzinātas vai neapzinātas rīcības sekas. Par to, ko ikvienam vajadzētu ņemt vērā, atrodoties šajā laikā mežā, stāsta AS “Latvijas valsts meži” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
– Sausā un karstā laikā vismazākā uguns dzirkstele var izraisīt meža ugunsgrēku. Kādi ir galvenie šo ugunsnelaimju cēloņi?
– Visbiežākais meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir neuzmanīga apiešanās ar uguni mežā vai tiešā tā tuvumā. Pavasaros meža ugunsgrēki sākas no pērnās zāles jeb kūlas dedzināšanas tiešā meža tuvumā, vasaras mēnešos meža apmeklētāji mēdz līdz galam nenodzēst iekurtos ugunskurus vai veikt šķietami maznozīmīgu darbību, zemē nosviežot degošu sērkociņu, gruzdošu izsmēķi vai kādu citu degošu lietu. No gruzdoša vai līdz galam nenodzēsta ugunskura katra spēcīgāka vēja pūsma var izpūst kādu dzirksteli sausajā zālē, un tad līdz ugunsnelaimei ir tikai viens solis. Tas ir sevišķi bīstami tādos laika apstākļos, kādi valda šovasar.
Vēl viens būtisks ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir pārvietošanās mežos ar motorizētajiem transporta līdzekļiem. Braucot ar motocikliem, kvadricikliem ārpus atļautajiem ceļiem risks izcelties meža ugunsgrēkam ir ļoti augsts. Transportlīdzekļu izplūdes kolektori uzkarst, uz tiem sakrājas kūdras putekļi, nobiras, sūnas un veidojas gruzdošas oglītes, kurām, nokrītot zemē, var sākties degšana.
Tāpat nevar izslēgt arī ļaunprātīgu dedzināšanu, piemēram, aizdedzinot enerģētiskās koksnes kaudzes, vai vienkārši mērķtiecīgi dedzinot mežu. Diemžēl katru gadu ir padsmit šādu gadījumu. Šogad vien AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā teritorijā ir bijuši 14 meža ugunsgrēki, kur pamatotas aizdomas, ka mežs aizdedzināts tīšuprāt.
Ļoti reti meža ugunsgrēks var izcelties citu, ar cilvēka darbību nesaistītu faktoru ietekmē, kā, piemēram, zibens spēriena laikā vai kokam uzkrītot uz augstsprieguma elektrolīnijas vadiem.
– Tautas mutvārdu folklorā populāri ir stāsti par mežā ugunsgrēkiem, kas radušies dēļ zemē nomestas stikla pudeles…
– Tāda varbūtība patiešām pastāv, taču, lai stikla lauskas dēļ izceltos ugunsgrēks, jāsakrīt vairākiem faktoriem. Lauskai jābūt nokritušai uz meža zemes noteiktā leņķī, arī saules stariem jāiespīd tieši tajā iekšā. Tādēļ iespējamība, ka ugunsnelaime izcēlusies šāda iemesla dēļ, ir ļoti, ļoti neliela.
– Kādi ir galvenie noteikumi, kas ugunsnedrošajā laikposmā jāievēro ikvienam, kurš vēlas atpūsties mežā?
– Pirmkārt jau ugunskurus drīkst kurināt tikai speciāli šim nolūkam aprīkotās vietās. AS “Latvijas valsts meži” ierīkojusi un regulāri uztur vairāk kā 300 atpūtas vietas visā Latvijas teritorijā, kur līdzās speciāli ierīkotām ugunskuru vietām cilvēku ērtībām izvietoti koka soli un nereti arī galdi. Pirms došanās prom, ugunskura vieta jāsakopj un obligāti jāpārliecinās, ka uguns ir pilnībā nodzēsta un nav nekādas gruzdēšanas vai kūpēšanas pazīmes.
Pēc būtības uz mežu nevajadzētu ņemt līdzi un lietot priekšmetus, ar kuriem var veidot atklātu liesmu, arī no smēķēšanas mežā jāatturas, jo šajos sausajos apstākļos pietiek ar vienu dzirksteli, lai tas uzliesmotu.
Ikvienam jāsaprot, ka meža ugunsgrēks nes smagas sekas, tā dzēšana ir fiziski smags, laikietilpīgs un arī bīstams darbs, turklāt šāda ugunsnelaime nodara lielus zaudējumus gan videi un zemsedzei, gan rada arī papildus izdevumus attiecīgajiem dienestiem, kuri ir iesaistīti ugunsgrēka likvidācijā.
– Kas jādara, ja, braucot vai ejot gar mežu, redzams, ka gruzd un dūmo zemsedze? Censties degošo zemi nomīdīt? Mēģināt degošo mežu glābt pašiem, pirms vērsties pēc palīdzības? Kāda ir pareizākā rīcība?
– Es nerekomendētu cilvēkiem, kuri nav speciāli apmācīti un nezina, kā to darīt, mēģināt uguni dzēst saviem spēkiem. Tādējādi var nodarīt vairāk slikta, nekā laba, turklāt iespējams kaitējums arī paša dzēsēja veselībai. Tomēr nekādā gadījumā nevajadzētu pabraukt vai paiet garām ugunsnelaimes vietai, cerot, ka gan jau kāds cits par to būs paziņojis attiecīgajiem dienestiem.
Obligāti steidzami jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un pēc iespējas precīzāk jānosauc atrašanās vieta. Mūsdienu viedtālruņu laikmetā, izmantojot WhatsApp un Waze lietotnes, iespējams nosūtīt arī konkrētās vietas koordinātes.
Savukārt, izmantojot LVM GEO lietotni, iespējams precīzi identificēt attiecīgo vietu ar visu kvartāla nosaukumu un numuru. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņemto informāciju nodos tālāk Valsts meža dienestam, kurš Latvijā atbild par mežu ugunsgrēku dzēšanu.
Svarīgākais -nebūt vienaldzīgiem un nekavējoties ziņot par meža ugunsgrēku . Jo ātrāk tiks uzsākti dzēšanas darbi, jo mazākas platības izdegs, un arī meža zemsedzei un videi nodarītie zaudējumi būs mazāki.
