Ne tikai mediji, bet arī daudzi mednieki uzskata, ka trofeju medības ir, tā sakot, piesieta dzīvnieka šaušana. Tas notiek, bet samērā mazos apjomos, un tādas medības nosoda daudzi, tajā skaitā arī IUCN. Lielākoties medības notiek dabiskos apstākļos, jo mednieks taču vēlas piedzīvot šo pieredzi, izsekot, meklēt un medīt. Trofeju medības bieži vien arī nepamatoti saista ar malumedībām. Parasti tās ir legālas, regulētas, tās ievieš vietējo valdību izstrādātās programmas ietvaros, tās uzrauga dabas aizsardzības aģentūras. Daudzos gadījumos no medībām gūtie ienākumi tiek izmantoti, lai nodrošinātu sugu aizsardzību, algojot inspektorus vai arī maksājot vietējiem iedzīvotājiem, tā nodrošinoties pret malumedībām. 6
Cenas par trofeju medībām ļoti atšķiras, sākot ar dažiem simtiem un beidzot ar simtiem tūkstošiem eiro. Cenā parasti ir iekļautas medību organizatora izmaksas, maksājums vietējai kopienai, oficiālās nodevas valstij. Vietējo kopienu ieguvumi reizēm ir pat 100% no maksas.
Argali (Ovis Ammon) skaita pieaugums Gulzata aizsargājamā teritorijā
Vietējās kopienas izstrādājušas programmu argali aizsardzībai Mongolijā. No ienākumiem par legālām un regulētām medībām tiek algoti apsargi, lai intensīvi aizsargātu dzīvniekus pret malumedībām. Sistēma ieviesta 2010. gadā, un skaidri redzams dzīvnieku skaita pieaugums kopš tā laika.
Trofeju komercmedības rada vērtību savvaļas dzīvniekiem, tādēļ tās mudina vietējos zemes īpašniekus, vietējās kopienas aizsargāt dzīvniekus, kā arī to biotopus. Komercmedības nodrošina līdzekļus dzīvnieku populāciju aizsardzībai pret malumedniecību, kas attiecībā uz daudzām sugām drīzāk līdzinās karam. Palielina toleranci sadzīvošanai ar savvaļu, mazinot dažādus konfliktus un nelikumīgu izšaušanu.
Bieži medijos pavīd viedoklis, ka komercmedības apdraud lielos Āfrikas plēsējus, tajā skaitā ziloņus, degunradžus un lauvas. Galvenie populāciju samazināšanās iemesli ir dzīvotņu degradācija, konkurence ar liellopu audzētājiem, nelikumīga, nekontrolēta izšaušana gaļas vai konkrētu dzīvnieku daļu dēļ. Lauvas vietējās kopienas izšauj, aizsargājot sevi vai savus lopus.
Ieguvums, ko no komercmedībām iegūst vietējās kopienas, atšķiras dažādās valstīs. Dažviet vietējie nesaņem neko, bet pastāv ļoti daudz trofeju komercmedību programmu, no kurām vietējās kopienas gūst nopietnu finansiālu atbalstu.
Trofeju ievešanas aizliegums ES padarītu komercmedību programmas par ekonomiski neizdevīgām vietējā mērogā, it īpaši tur, kur liela nozīme ir dārgāko dzīvnieku ieguvei. Samazinoties komercmedībām, ilgtermiņā ievērojami samazinātos konkrētu dzīvnieku sugu populācijas, tajā skaitā lauvu, ziloņu un degunradžu. Tas varētu atstāt arī negatīvas sekas uz nemedījamām, aizsargājamām sugām. Ja komercmedības aizliegtu, vietā būtu jāpiedāvā programmas un fondi, kas nodrošinātu ilgtermiņa alternatīvas. Ar aizliegumu daudzas vietējās kopienas zaudētu svarīgu ienākumu avotu. Aizliegums arī atņemtu lēmumu pieņemšanas tiesības vietējām kopienām, tas savukārt radītu iemeslu nelikumīgai izšaušanai.
Tiek lēsts, ka fotomedības varētu aizstāt trofeju medības, bet tas darbojas tikai attiecībā uz nedaudzām sugām, jo prasa labu infrastruktūru (hoteļus, ēdienu, ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu), ceļus, minimālu infekciju risku, lielu dzīvnieku skaitu. Piedevām vēl, ja fotomedības netiek regulētas, tās tāpat kā medības var radīt negatīvu ietekmi uz vidi.
Lai gan trofeju komercmedību pretinieki vairāk balstās uz morālajiem un ētiskajiem aspektiem, tomēr dzīves realitāte ir pilnīgi atšķirīga un aizliegums varētu nodarīt milzu kaitējumu dabai. Namībijas valdība ir spērusi soli tālāk – aizliedzot aizliegt medības. Visus šos aspektus, šķiet, vērā ņēmis arī Eiropas Parlaments, pārliecinoši nobalsojot pret trofeju ievešanas aizliegumu. Jāatzīst, ka arī Latvijas eiroparlamentārieši atbalstīja Latvijas Mednieku asociācijas aicinājumu un apsolījās deklarāciju neparakstīt.
Šī medniecībai pasaules mērogā bija milzu uzvara, bet tas vēl nenozīmē, ka ar šo kauju beidzies karš. Jebkuru apzinātu vai neapzinātu kļūdu dzīvnieku tiesību aizstāvji izmantos, lai nomelnotu medniecību. Bēdīgākais, ka viņus neinteresē loģika, neinteresē iespējamās negatīvās sekas, kas varētu iestāties pēc tam.
Dzīvnieku tiesību aizstāvjiem galvenais ir ienaidnieks, lai arī kas tas būtu. Cīņa ar ienaidnieku, emocionāli argumenti, asaraini stāsti – tie nodrošina viņu biznesu, proti, ienākumus, ko lielākoties gūst no TV un datoru ekrānus nepametošiem pilsētniekiem, kas ir pilnīgi atrauti no dabas. Ja jebkuram jautātu, vai nogalināt briedi ir slikti, lielākā daļa teiktu, ka jā, protams. Ja vaicātu, vai garšo brieža gaļas desa, tad atbilde visdrīzāk būtu – jā, garšo. Sabiedrības viedoklis tiek veidots un atspoguļots, gudri uzdodot jautājumus un saņemot pareizās atbildes. Tādēļ katra mednieka pienākums ir nevis kautrīgi izvairīties paust viedokli, bet gan stingri un argumentēti iebilst pret antimednieciski noskaņotiem komentāriem gan komunikācijā, gan arī sociālajā vidē, jo arī tas veido sabiedrības viedokli. Tās ir emocijas pret faktiem, un diemžēl lielākoties uzvar emocijas. Mēs vienkārši nevaram paredzēt, kas būs nākamais uzbrukuma mērķis, nu jau dzirdēts, ka iebilst pret suņu izmantošanu medībās.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
