Trofeju medību aizlieguma iniciatīva 6
Šis bija operas pirmais cēliens. Tagad jāpievēršas otrajam cēlienam, kas sākās ar kādu ārkārtīgi sekmīgu antimedniecisku kampaņu. Kāds ASV zobārsts likumīgi nomedīja lauvu tēviņu, kas izrādījās tūristiem pazīstams un kam pat bija dots vārds – Sesils. Gadījums uz normālu vidējo latviešu mednieku it kā varētu arī neattiekties, ja vien Sesila nāve nebūtu kārtējās sekmīgās kampaņas piemērs, kas pusi pasaules noskaņojis pret trofeju medībām, un tās tagad kļuvušas par pasaules lielāko ļaunumu. Kārtējā dzīvnieku tiesību aizstāvju grupa uzrunāja dažus Eiropas Parlamenta deputātus, aicinot aizliegt medību trofeju ievešanu ES. Tika radīta deklarācija, kas būtu jāparaksta lielākai daļai EP deputātu, lai tiktu iekustināti Eiropas birokrātijas smagie rati ar mērķi radīt trofeju ievešanas aizliegumu. Paradoksālākais ir tas, ka aizliegto trofeju sarakstā tika iekļauti ne tikai aizsargājamie dzīvnieki, bet visu veidu trofejas, kopskaitā ap 200 pozīciju. Tas nozīmētu, ka no Krievijas Latvijā nevarētu ievest pat parastākos aļņu vai stirnāžu ragus. Papildus šai kampaņai, sekojot Sesila nogalināšanas nosodījumam, pasaulē vairākas aviokompānijas atteicās transportēt medību trofejas.
Trofeju medības veicina sugu aizsardzību
Ja kāds nesaprot, kas ļauns varētu rasties no trofeju medību aizlieguma, jo – fui tas taču ir pretīgi, mājās turēt beigtu dzīvnieku galvaskausus! – tad šeit daži piemēri.
1968. gadā Dienvidāfrikā ieviesa regulētas ilgtspējīgas balto degunradžu komercmedības. Kopš tā laikā balto degunradžu populācija pieaugusi aptuveni desmit reižu, jo komercmedībās iegūtie līdzekļi tiek izmantoti populācijas saglabāšanai, sargāšanai no malumedniekiem, vietējo iedzīvotāju algošanai. Līdzīgs stāsts ir ar melno degunradzi. Kad 2004. gadā Dienvidāfrikā un Namībijā ieviesa regulāras šo dzīvnieku medības, populācija lēni, bet stabili pieaugusi no mazāk nekā 2000 indivīdiem līdz ap teju 3500 indivīdiem. Sugām, kas ir tik ļoti apdraudētas, šis ir patiess veiksmes stāsts.
Lai gan ir arī negatīvi piemēri, tomēr, sekojot aicinājumam aizliegt trofeju ievešanu ES, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) izstrādāja dokumentu, aicinot EP ļoti nopietni apsvērt iespējamo aizliegumu ieviešanu, norādot uz varbūtējām šāda lēmuma negatīvajām sekām.
Dokumentā uzsvērts, ka trofeju medībās par pakalpojumu tiek samaksāta noteikta summa. Medības parasti notiek pavadoņa uzraudzībā, iegūto trofeju lielākoties mednieks ved mājās. Nomedītā dzīvnieka gaļu visbiežāk uzturā patērē vietējie iedzīvotāji, lai gan medniekam ir tiesības iegūt ne tikai trofeju, bet arī gaļu. Tas pamatā attiecas uz briežu medībām. Trofeju medības tiek rīkotas teju visā pasaulē – Eiropā, ASV, Meksikā, Austrumu, Centrālajā un Dienvidu Āzijā, 54 Āfrikas valstīs, vairākās Centrālās un Dienvidu Amerikas valstīs, Austrālijā un Jaunzēlandē. Medī ļoti daudz dažādu dzīvnieku sugu, sākot ar tām, kas plaši izplatītas, un beidzot ar aizsargājamām.
