– Jūs arī pērn intervijā bijāt ļoti piesardzīgs, pieļāvāt kravu kritumu un runājāt tikai par kravu apjoma noturēšanu. Tomēr pārvadāts vairāk kravu nekā pirms gada. Jā, ERAB nupat paziņojis, ka Krievijas lejupslīde un sekas uz Eiropu vēl saglabāsies arī 2016. gadā. 4
– Riski tranzītā no Krievijas pastāv un ar vēl lielāku varbūtību. Lai saturētu uzņēmumu finansiāli, apzināti gājām uz sliktāko prognozi, kurai tā īsti neticējām, ka piepildīsies. Šogad strādājam pagājušā gada režīmā, pirmajā pusgadā kravu ir tikai nedaudz mazāk. Arī nākotnē jāraugās ar piesardzīgu optimismu. Jo ir liela neprognozējamā daļa. Naftas un ogļu pārvadājumu īpatsvars ir 35% katram. Ogles vairāk pieprasa pēc Fukušimas traģēdijas, kad Vācija sāka atteikties no atomelektrostacijām. Tagad naftas cena ir tik zema, ka vēl izdevīgāk nekā kurināmo izmantot mazutu. Bet mūsu ostas tik lielos apjomos, kā pieprasa, nav spējīgas pārkraut. Ja vēl kritīsies naftas cena, mums samazināsies ogļu pārvadājumi.
Jāskatās, kas ir ogļu noņēmēji. Arvien vairāk tās pieprasa Ķīna. Tās kravas aiziet caur Tālajiem Austrumiem. Mums paveicās vienīgi tāpēc, ka Krievijas dzelzceļa caurlaides spējas tajā virzienā nav tik lielas. Pieaugums ir par 50 miljoniem tonnu, kuras Tālo Austrumu ostas var paņemt, bet dzelzceļš ne. Mēs esam atkarīgi no tā, kā atrisinās šo piegāžu jautājumu.
Krievijas eksports kopumā ir 600 miljoni tonnu gadā, un mums vajadzētu tikai desmito daļu no tā. Taču Krievijas kravas satur lielu risku un nevar pateikt, kurā brīdī kas apstāsies. Grūti prognozēt. Jādzīvo nedaudz taupīgāk. Un jāstrādā pie tā, lai gadījumā, ja Krievijas eksports krītas uz pusi, mums tik un tā tiktu 60 miljoni tonnu, ko pārvadāt.
– Ar sliedēm sākām, par sliedēm gribētos beigt. Kādi lielākie sliežu darbi šajā gadā?
– Vājākais punkts mums ir Daugavpils mezgls, kurā ienāk visvairāk kravu – gan visas Baltkrievijas kravas, gan puse no Krievijas kravām. Jāmodernizē šķirotava, jāpalielina caurlaides spēja. Domājam arī par elektrifikāciju, bet rādās, ka tai vajadzēs daudz vairāk ieguldījumu, nekā bija plānots.
Viens no lielākajiem projektiem, kura būvdarbus nupat esam uzsākuši, būs 16 staciju un pieturas punktu modernizācija Jūrmalas un Jelgavas virzienos. Projekta ietvaros izbūvēsim paaugstinātās platformas, ierīkosim iekšējos un ārējos informatīvos monitorus par vilcienu kustību, platformas aprīkosim ar nojumēm un soliņiem, bet staciju ēkās un uz platformām tiks uzstādītas videonovērošanas kameras pasažieru drošībai. Tāpat arī ierīkosim mūsdienu prasībām atbilstošus sanitāros mezglus.
Investīciju projektu ir daudz, taču dzelzceļam ir jāiet līdzi laikam un jāmodernizējas.
