– Un kādas tagad ir attiecības ar Krieviju? 4
– Ne aukstas, ne siltas. Viduvējas. Pragmatiskākās no Baltijas valstīm. No jebkurām sankcijām ciešam mēs paši. Un kā redzam – karš no tām nemazinās. Varbūt tam jāmeklē citi risinājumi, taču, lai kāds kaimiņš arī būtu, ar to jāsadzīvo.
– Un kā ar kravām, kurām jānāk cauri Krievijai no Centrālāzijas valstīm? Cik sekmīgi darbojas konteinervilciens “Baltika-Tranzīts”? Un cik iespējamas turku un ķīniešu kravas ar “Zubr”?
– “Baltika-Tranzīts” uz Centrālāziju, tāpat “Zubr” no Igaunijas un Latvijas uz Baltkrieviju un Ukrainu ir regulāri kursējoši. Jā, diemžēl kravu apjoms ir krities. Piemēram, agrāk nāca metāla sakausējumi no Kazahstānas, bet šogad tie aizgāja uz Gruziju, jo tur vest lētāk. Arī pati Krievija, redzot, kādas kravas iet tranzītā, cenšas tās pārvilināt ar pazeminātiem koeficientiem. Mēs cenšamies izmantot savas labās attiecības ar Krievijas dzelzceļu, lai tās noturētu.
– Kur un kam jārunā un kas jādara, lai attīstītu kravu plūsmu? Vai Latvija var izveidot pastāvīgu jauno “zīda ceļu”? Kas to veido vairāk: politiskās sarunas vai tarifu politika?
– Kaut arī bizness meklē izdevīgākos tarifus, politiskās sarunas ir ļoti vajadzīgas, lai dotu brīžiem pat izšķirošu grūdienu. Ja uz Ķīnu, Turciju vai Azerbaidžānu aizbrauc prezidents vai premjers, tas tur ir labs signāls, kas biznesā nostrādā. Piemēram [var tikai apsveikt], Lietuvas prezidenti Grībauskaiti, kura Kazahstānā reklamēja konteinervilcienu “Saule”. Tur to skandē biežāk, kaut tas ir samērā jauns projekts un darbojas neregulāri atšķirībā no mūsu konteintervilciena “Baltika-Tranzīts”, kurā Lietuva arī ir iesaistījusies.
– Vai tālāka tranzīta un loģistikas attīstība iespējama tikai ar ārvalstnieku ienākšanu Latvijā, ko pieminējāt?
– Mūsu darba specifika ir tāda, ka kravu pārvadājumu intensitāte ir trīs līdz septiņas reizes lielāka nekā citās Eiropas valstīs. Dzelzceļa liberalizācija mums nepalīdzēs pieaudzēt kravu apjomus un nodrošināt lētākus pārvadājumus.
No Eiropas puses raugoties, mēs izskatāmies pēc monopolista, bet tā nav, jo mums tikpat kā nav iekšzemes pārvadājumu. Savukārt tranzīta pārvadājumos mēs konkurējam ar Tālo Austrumu un Melnās jūras kompānijām, ar Ziemeļu ledus okeāna ostām, ar citām Baltijas reģiona ostām. Mēs tarifus neesam cēluši trīs gadus, kaut gan baltkrievi un krievi to dara.
