Ar tranzīta mugurkaula misiju. Saruna ar “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni 4
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis intervijā “LA” par tām kravām, kas, iziedamas cauri Latvijai, pelna naudu.
– Pirms intervijas padomāju: “Latvijas dzelzceļa” darba mēraukla ir pārvestās tonnas – tas, kas jums nepieder. Īpašumā jums ir “tikai” sliedes. Vai zināt, cik kilometru?
– Kad sāku strādāt, bija 2569 km sliežu, tagad aktīvi darbam tiek izmantoti 1860 km, bet pavisam “LDz” īpašumā šobrīd ir sliedes 2214 km garumā. Desmit gadu laikā par 355 km mazāk.
– Demontējāt Liepājas–Ventspils līniju, kuru pēc tam veda ar kuģiem uz Ķīnu?
– Nebija jēgas to turēt. No vienas puses, līnija bija aizaugusi, un, no otras puses, sliežu posmus zaga. Tur, kur tos nelieto, laiku pa laikam uzdarbojas metāllūžņu zagļi. Nekad nav bijis tā, ka nozog sliedes posmā, pa kuru kursē vilcieni.
– Parēķināsim. Viens metrs sver 610 kilogramus. Par tonnu metāllūžņu tagad maksā 210 eiro. Ja nojauc visu 3500 km sliežu ceļu un nodod metāllūžņos, var saņemt gandrīz 450 miljonus eiro. Bet pa šiem sliežu ceļiem jūsu meitasuzņēmums “LDz Cargo” ved kravas, un jūs gadā nopelnāt vairākus desmitus miljonu eiro. Aizpērn 80 miljonus, pērn – 10 miljonus eiro. Sliedes sen jau atpelnītas.
– Mēs esam infrastruktūras pārvaldītājs. Tiešā veidā naudu pelnām, iekasējot par infrastruktūras izmantošanu. Esam ieinteresēti lielākā kravu pārvadāšanā, lai kas tās vestu – jo vairāk brauks, jo vairāk iekasēsim. Izīrējam arī lokomotīves un vagonus, bet, protams, koncerna ietvaros lielākā nauda ienāk no kravas pārvadājumiem, ko veic mūsu meita “LDz Cargo” (70% no visas pārvadātās kravas).
No pārvadātajiem 57 miljoniem tonnu kravu 44 miljoni pērn bija Krievijas kravas.
Pat ja būs tikai 10 miljoni tonnu kravu, kompānija nebankrotēs. “Latvijas dzelzceļš” būs vienmēr – mazāks, nodarbināti mazāk cilvēku, starp citu, peļņa varbūt pat būs lielāka nekā tagad, taču budžetā iemaksātā nodokļu masa būs krietni mazāka. Mūsu misija būt tranzīta mugurkaulam. Tas ne vienmēr ceļ peļņas rādītājus. Jo vairāk mēs pārvadājam, jo spēcīgāki esam. Jo vairāk nodokļos samaksājam, jo vairāk valstī patērējam.
