“Ar to nevajadzētu spēlēties, lai nenonāktu līdz jaunam karam!” Medvedevs nosauc valsti, kura var “atkārtot Ukrainas likteni” 125
Moldova var atkārtot Ukrainas likteni, ja Moldovas varasiestādes vainos Padomju Savienību badā, kas izraisīts četrdesmitajos gados, paziņoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs. Šādi viņš komentēja Moldovas parlamenta priekšsēdētāja Igora Grosu teikto, kurš aicināja atzīt 1946.-1947. gadā Moldovā izraisīto badu par genocīdu.
“Ukrainā ceļš no “holodomora stāstu” formalizēšanas 2006. gadā attiecīgā likuma formā līdz pirmā nacistu bataljona, bet vēlāk pulka un brigādes “Azov” izveidei 2014. gadā aizņēma mazāk nekā 10 gadus,” Medvedevs rakstīja.
Pēc viņa domām, tie visi ir “vienas ķēdes posmi – valsts fašizācija un naida atmosfēras radīšana sabiedrībā”. “Un tas viss no “spēlēm” ar vēsturi. Ar to nevajadzētu spēlēties vieglprātīgi, lai nenonāktu līdz jaunam karam! Vai tiešām Moldova vēlas dalīt Ukrainas likteni?” viņš jautā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušā gada beigās paziņoja, ka Rietumi sagatavo Moldovu kā “nākamo upuri” pēc Ukrainas hibrīdkara pret Krieviju.
Konkrēti viņš apsūdzēja ES un NATO, ka tās “nogalinājušas” Piedņestras konflikta risināšanas sarunu formātu.
Tajā pašā laikā Lavrovs norādīja, ka Moldova var nebūt pēdējā “upuru” sarakstā.
“Katrai valstij, kurā tagad aktīvi darbojas Rietumu emisāri, fondi un tā sauktās nevalstiskās organizācijas, vajadzētu padomāt divreiz,” viņš sacīja.
Moldovas varas iestādes jau iepriekš ir apsūdzējušas Maskavu, ka tā vēlas Moldovā sarīkot valsts apvērsumu.
Prezidents Maija Sandu paziņoja, ka Krievija iebruka Ukrainā ar nolūku “izveidot militāru sauszemes koridoru uz Moldovu, kas radītu priekšnoteikumus tūlītējai vardarbīgai konstitucionālās iekārtas maiņai un mūsu valstiskuma likvidācijai”.
Moldovas jaunajā nacionālās drošības stratēģijā Krievija ir skaidri nosaukta par “draudu”.
