Latvijas volejbolisti, pēc 26 gadu pārtraukuma spēlējot Eiropas čempionātā, pierādīja piederību šai kompānijai 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas volejbolisti, pēc 26 gadu pārtraukuma spēlējot Eiropas čempionātā, pierādīja piederību šai kompānijai, un jauno spēlētāju paaudze rada pamatu, lai turpmāk finālturnīrā spēlētu regulāri.
Kā zibens spēriens
Pēdējā mačā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā Latvija ar 0-3 (18:25, 14:25, 17:25) zaudēja olimpiskajiem čempioniem no Francijas. Vakar nenotika milzu sensācija, un Slovākija zaudēja Vācijai, bet Igaunija – francūžiem, bet latvieši D grupā ierindojās ceturtajā vietā un svētdien astotdaļfinālā Čehijas pilsētā Ostravā tiksies ar B grupas uzvarētāju Itāliju.
Rezultatīvākais pret francūžiem ar deviņiem punktiem bija Kristaps Šmits, bet astoņi Kristeram Dardzānam, kurš pirmo reizi čempionātā devās sākumsastāvā, uzbruka visbiežāk komandā (19) un ar labu precizitāti (42%). “Kājas pirms spēles netrīcēja, mums teica, lai spēlējam droši, tas ļāva iekšēji atbrīvoties, ar savu spēli šodien esmu apmierināts.
Bija dažas kļūdiņas, bet šķiet, ka nospēlēju droši un daudz sanāca nokārtot. Neteiktu, ka kāds no pretiniekiem man bijis elks, bet visi skatās uz Ngapetu, augstākā līmeņa spēlētājs, papētīju šajās spēlēs, kā darbojas viņu diagonāles spēlētājs, varbūt ko varētu aizgūt. Francijas izlase sarīkoja īstu mudžekli, visas grūtās bumbas viņiem šķita vieglas, ātri izmētā un pabeidz izspēli. Olimpisko čempionu līmenis,” “Latvijas Avīzei” teica Kristers, piebilstot, ka komanda ar tīru sirdsapziņu var paskatīties spogulī par Tallinā piecos mačos iespēto.
19 gadus vecais volejbolists izteica cerību, ka izlasei būs iespēja spēlēt izslēgšanas turnīrā pret Itāliju, kuru pārstāv vairāki spēlētāji no viņa nākamās komandas, Itālijas vicečempiones Perudžas “Sir Safety”. “Eiropas čempionātā izmēģināju sevi pret augstāka līmeņa spēlētājiem, tas iedod iekšēju drošību, ka varētu spēlēt Itālijā un parādīt, ka tur iederos. Viņu piedāvājums man bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Viss notika ļoti ātri, un trīs četrās dienās parakstījām līgumu.” Iepriekšējo sezonu Dardzāns pavadīja Jēkabpils “Lūšos”.
Motivācija jaunajiem
Latvijas izlasē pēdējā mačā bija plaša spēlētāju rotācija, pirmo īsto iznācienu čempionātā piedzīvoja cēlājs Edvīns Skrūders, mača beigās lielā volejbola gaisu paostīja 17 gadus vecais libero Artems Petrovs. Pēdējās divas spēles no rezervistu soliņa noraudzījās izlases līderis Hermans Egleskalns: “Man bija iedota atpūta, lai ceļgals būtu svaigs un jaunajiem būtu iespēja uzspēlēt. Viņiem tās ir vērtīgākas, mums uzvarēt būtu ļoti grūti, lieliska pieredze, redzēt, uz kādu līmeni jātiecas.
Visiem vajadzēja dot iespēju kādā mačā uzspēlēt, lai varētu izbaudīt šo čempionātu. Pret Vāciju izskatījāmies labāk, un, ja noturētu servju uzņemšanu, spēle būtu līdzīgāka, bet svarīgākie elementi vāciešiem un francūžiem ir spēcīgāki, tāpēc uzreiz var brīvāk spēlēt un mums rodas grūtības. Tallinā varēja būt arī vairāk par pieciem punktiem un vienu uzvaru, pret Horvātiju un Slovākiju mazliet nepaveicās.”
Uz kopējā fona Latvijas viena uzvara un astoņi uzvarēti seti ir ļoti cienījams rādītājs. Citās grupās bez uzvarām čempionātu beidza Grieķija, Melnkalne (neviens uzvarēts sets) un Ziemeļmaķedonija (divi seti). Libero Ingars Ivanovs atzīst, ka Latvijas izlase pierādīja piederību finālturnīram: “Pirmajos trijos mačos ar sava līmeņa komandām cīnījāmies ļoti līdzīgi, epizodiski bija muļķīgas kļūdas un divās spēlēs uzvara izslīdēja no rokām.
Tā ir pieredze šāda līmeņa sacensībās, laba mācība visai komandai, un ceru – arī motivācija jaunajiem. Galvenais, ka noticējām sev, redzējām, ka varam spēlēt, un cerams, ka turpmāk pastāvīgi būsim finālturnīrā. Mums ir ļoti jauna komanda, virkne dosies spēlēt uz ārzemēm, vēl Latvijā ir jaunie. Galvenais, ka čaļiem tagad ir augumi – stalti puiši ar labiem fiziskiem dotumiem un lielu potenciālu. Novēlu, lai attīsta un pilnveido sevi, ticu, ka nākotnē viņi vilks izlasi un Latvija būs finālturnīros.”
34 gadus vecais Ivanovs bija viens no retajiem vai varbūt pat vienīgais pusprofesionālis čempionātā – ikdienā viņa pamatdarbs ir sporta centrā “Mežaparks” – un saka paldies vadītājai Ievai Zundai, ka, gatavojoties čempionātam, varēja strādāt pusslodzi un būt visos treniņos: “Pilnvērtīgi spēju sagatavoties, lai nav tā, ka kavēju treniņus un graužu nagus, bāc, neizdarīju maksimumu. Tagad varu likt roku uz sirds, ka esmu paveicis visu un nav ko nožēlot.”
Par savu nākotni izlasē viņš vēl nav līdz galam drošs, bet atzīst – ja nebūs savainojumu un laiks no pamatdarba atļaus, tad turpinās: “Patīk ar čaļiem spēlēt, un, ja vēl varu palīdzēt, tad ir tikai prieks. Ja tādu atmosfēru vienu reizi esi izbaudījis, gribas vēl.”
Astotdaļfinālus rīt atklās duelis ar politisku zemtekstu – Uģa Krastiņa vadītā Ukraina pret Krieviju.
