“Ar tiem karodziņiem putra būs lielāka nekā saprašana,” Jundze par izmaiņām pārtikas marķēšanā 90
“Visur sen jau ir rakstīts, kur tas produkts ir ražots. Un es nezinu, vai tas, piemēram, atrisinās situāciju…Mums ir tādi itāļu un spāņu vīni, kurus pako tepat Baltijā, un arī citus produktus. Tad ir jautājums – vai mums te ir tik daudz to vīnogu, ka to spāņu vīnu esam ražojuši paši? Droši vien, ka nē,” tā TV24 raidījumā sacīja rakstnieks, kultūras žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, komentējot Saeimā 1.februārī konceptuāli atbalstītos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz ražotājvalsts norādīšana karoga formā uz cenu zīmes pārtikas produktiem.
“Manuprāt, būs tikai putra šobrīd. Tā ka droši vien vajadzētu norobežot Krievijas produkciju, tad mēģināsim to izdarīt. Vai tas [karodziņi] kaut ko dos? Es neesmu uzņēmējs. Ja es būtu tāds talantīgs uzņēmējs, gan jau atrastu veidu, kā uz sava produkta uzlīmēt pareizo karodziņu, un neviens man tur pakaļ nedziedātu,” tā pieļāva rakstnieks Jundze, apspriežot jauno ideju par tā sauktajiem karodziņiem uz pārtikas produktu cenu zīmēm.
Bet, piemēram, ja rakstnieks Jundze ieietu veikalā, būtu tur pircis visu laiku kādu konkrētu preci, piemēram, cepumus, kas ļoti garšo, nav ieskatījies, no kurienes tie ir, bet aizejot otrā diena ierauga, ka uz preces ir Krievijas karodziņš, vai pirktu šos cepumus? Uz to Jundze atteica, ka cepumus viņš ir izslēdzis no sava produktu klāsta.
“Cepumus es esmu izslēdzis no saviem iepirkumiem, bet katrā ziņā es ļoti skatos uz produkta sastāvu un uz to, kur tas ir ražots. Es domāju, ka ar tiem karodziņiem putra būs lielāka nekā saprašana! Es nezinu, vai tas bija solis pareizajā virzienā, un vai šodien ir jāskalda mati…Tieši tā – ja tu gribi aizliegt, tad pasaki, ka mēs aizliedzam,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda rakstnieks, kultūras žurnālists, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jundze.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā, vienlaikus vairāki parlamentārieši debatēs akcentēja, ka ideju atbalsta, bet likumprojekts ir jāuzlabo, vēstīja LETA.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādi grozījumi nepieciešami, “lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti”.
Grozījumu autori uzskata, ka nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādēļ, koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.
“Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. Patērētājiem ir tiesības izdarīt brīvi savu izvēli, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem,” pauž koalīcijas deputāti.
Paredzēts, ka norma stātos spēkā šā gada 1.maijā.
