Ar ticību un mīlestību uz Aglonu 0
Vienugad svētceļniekus karsē svelme, tad mērcē lietus, bet šogad – stipri dzestrs. Lai svinētu svētā Meinarda svētkus un Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas lielos svētkus, Aglonā jau no 10. augusta sāka ierasties kristieši no visas Latvijas un arī citām zemēm. Vakar bazilikā svētceļnieku grupu prezentācijā katras pārstāvji īsi pastāstīja, cik garu posmu veikuši un ar kādām domām un devīzi izdzīvojuši šo ceļu.
Tā ventspilnieki sākuši gājienu jau 27. jūlijā, un 18 ceļojuma dienas labi izturējis gan jaunākais grupas bērniņš, kam tikai gadiņš un desmit mēneši, gan vecākā dalībniece, kam jau 72 gadi. Jo kurzemnieku devīze bija: “Ticība, cerība, mīlestība!”
“Mūsu grupā ir latvieši, čigāni, poļi, un, neraugoties uz to, ka esam tik dažādi, spējām rast kopīgu valodu un ar dievpalīgu nonācām galā,” sacīja ventspilniece.
Latvietis Ainars Jerumanis un igauniete Maarja Linna divatā veikuši ceļu no Tallinas: 150 kilometrus – ar autostopiem un vairāk nekā 400 kilometrus kājām. “Ar mašīnām mēs braucām galvenokārt tāpēc, lai igauņu autovadītājiem pastāstītu par šo Latvijas svētvietu,” saka Ainars. Viņš priecājas par to, cik sirsnīga sastapšanās bija ar Jēkabpils katoļu draudzi un kristiešiem Līvānos.
Arī Rīgas svētā Franciska draudzes jauniešu koris pateicas latgaliešu tuvākmīlestībai un laipnībai, jo nakšņot varējuši siltumā.
Rēzekniete Vilma ar meitu Jolantu un krustmeitu Violetu jau trešo gadu trijatā atnākušas uz Aglonu. “Pirmajā gadā bija svelme, nākamajā gadā mūs mērcēja lietus, bet šogad bija stipri dzestrs, katrā atpūtas brīdī salām,” viņas saka. Taču ik svētceļojuma reize sniedz prieku un sirdsmieru. Violeta stāsta, ka viņa šogad šurp nākusi ar pateicību, “jo pagājušogad manā dzīvē bija vairākas neatrisinātas lietas, bet tagad tās ir sakārtotas, un sirdī ir miers”.
53 svētceļnieki no Gulbenes desmit dienās bija nogājuši 185 kilometrus, ceļā dziedājuši dziesmas, veltot tās Latvijas priesteriem mocekļiem, kuri piedzīvojuši represijas.
Liecību par Dieva spēku bazilikā pie pāvesta altāra teica Kalna Svētību kopienas pārstāvji no Bruknas. “Es biju zaglis, bet tagad dzīvoju kopienā un esmu kļuvis labāks cilvēks,” emocionāli izskanēja jauna cilvēka atzīšanās. Kad vēlāk iztaujāju viņu par kopienu, Eduards sacīja, ka, pirmkārt, viņam palīdzējis Dievs, otrkārt, pats sapratis, ka jāmaina dzīve. Kopienas garīgas tēvs ir priesteris Andrejs Mediņš, brukniešu devīze ceļojumā bija: “Atzīsti patiesību, un tā tevi darīs brīvu”. Svētceļniece Irēna papildināja, ka ikviens, kam vajadzīga palīdzība, var atrast ceļu uz šo kopienu. Taču tajā ir darba terapija, un ne visi ir gatavi strādāt.
Šodien, 15. augustā, visi Latvijas bīskapi koncelebrēs svētku galveno misi. Uz to ieradīsies arī daudzi Latvijas politiķi.
