– Kā attīstās piensaimniecība? 0
– Noteikti izturēs visgudrākie, stratēģiski domājošie, iespējams, arī tie ražotāji, kam kaut kādā mērā uzsmaidīs veiksme. Būs arī saimnieki, kas neizturēs. Jau patlaban izkauj govis. Šie saimnieki pārstrukturizēsies uz gaļas ražošanu vai uz citu nozari. Lielražotāji, manuprāt, attīstīsies aizvien vairāk, mazie ražotāji, ja spēs kooperēties un mainīties ar informāciju, ar zināšanām, arī noteikti izdzīvos.
Redzu, ka Kurzemē kooperatīvā “Dzēse” arī mazās saimniecības ļoti veiksmīgi darbojas. Tātad arī tām ir izaugsmes iespējas. Jautājums ir par pašiem cilvēkiem un par ticību – vai viņi spēj ticēt labajam iznākumam un darboties, turklāt aizvien labāk? Noteikti lielie ies uz priekšu, gudrie mazie ražotāji arī attīstīsies, bet būs arī saimnieki, kas no tirgus aizies. Šī krīze šo procesu paātrinās. Kas paliks tirgū, iznāks no krīzes stiprāki.
– Jūs sakāt, ka gudrais – nevis lielais vai mazais – zemnieks paliks tirgū. Kas ir gudrs?
– Svarīgi, vai ganāmpulkā ar septiņām govīm par dzīvnieku pirkumu ir vēl jāatmaksā aizdevums. Vai kredītprocenti spiež pie sienas? Jautājums ir arī par saimnieka spēku un varēšanu. Mēs bijām saimniecībās ar septiņu un 12 govju ganāmpulku. Secinājām, ka vecāka gadagājuma cilvēki neredz īstu piepildījumu savam darbam, jaunie ir darbos citā valstī. Bet esmu bijusi arī saimniecībās pie jaunām ģimenēm ar maziem bērniem, kur redzu, ka viņi mīl šo darbu. Viņi saka – ir pārskatījuši personiskos tēriņus un menedžmenta lietas. Šie saimnieki atliek, piemēram, kūts pārbūvi vai kādu mazāk svarīgu pirkumu vai darba veikšanu uz vēlāku laiku. Jautājums ir arī par to, cik līdz šai krīzei zemnieki bija saimnieciski, vai visu līdz pēdējam ieguldīja ražošanā, neatstājot rezervi, vai arī kaut ko ietaupīja nebaltai dienai.
– “Latvijas pienam” jau arī nav rezerves.
– Milzīgs darbs ir ieguldīts rūpnīcas izveidošanā. Es pat nespēju iedomāties, ka varēja būt tādas peripetijas! “Latvijas piens” ir Latvijas zemnieku uzņēmums. Tā ir vērtība, ko latvieši ir spējuši izveidot. Spējuši apvienoties un uzbūvēt rūpnīcu, kurai ir jāstrādā. Lai visas stiprās latviešu dievības un arī pašu spēks, prāts, ticība un darba tikums mums stāv klāt. Skaidri zinu, bez pašu darba nekādas dievības nepalīdzēs.
