– Ja biržas cenas krīt, kāpēc pārdodat ne tik lēti? 0
– Skandināviem ir svarīga kvalitāte un zīmols. “Trikātas” zīmols Latvijā iztur abus šos kritērijus, tāpēc Zviedrijas tirgū esam ar savu, nevis privāto zīmolu. Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz arī attīstīt “Trikātas” zīmolu.
– Ir taču arī zīmols “Pats”, ar kuru veikalos tika marķēts siers!
– Manuprāt, neuzrunā tā dizains. Kaut stāsts tajā ir, tomēr pasniegšanas veids ir ļoti primitīvs. Ar laiku mums noteikti ir vajadzīgs “Latvijas piena” zīmols.
– Uzņemoties šā uzņēmuma vadību, esat uzņēmusies to, ko gaidīja no jūsu priekšgājēja. Proti, viņam bija uzdots tikt vaļā no valsts galvojuma.
– Tas jādara tāpēc, ka valsts galvojums darbību neatvieglo. Procentos vien pērn samaksājām vienu miljonu eiro. Tā ir ļoti liela nauda tik jaunam uzņēmumam. Tāpēc “Latvijas piens” vasaras sākumā runāja ar vairākām bankām par iespēju pārkreditēt aizdevumu. Šobrīd, kad arī “Latraps” investējis uzņēmumā, bankas kļuvušas atvērtākas sarunām, tāpēc ir pamats teikt, ka iecerētais izdosies.
Savukārt uzņēmumā mums vajag vispirms stabilizēt situāciju ražošanā, pārstrukturizēt un efektivizēt procesus. Patlaban industriālo produktu ražošana “Latvijas pienā” ik mēnesi veido 85 – 90%, zīmolu siera īpatsvars ir 10 – 15%, ar šādām ražošanas proporcijām, var teikt, stāvam uz vienas kājas. Mūsu uzdevums ir to mainīt, sabalansējot proporcijas. Divus gadus strādājošs uzņēmums ir tikpat kā divus gadus vecs bērns, kam jāapgūst podiņmācība, vēl nāk zobiņi. Ar jaunu uzņēmumu ir tieši tas pats. Veidosim attīstību tā, lai nākotnē vieglāk pieveikt lielākas vai mazākas krīzes, lai mums ir produktu portfelis, ko piedāvāt atšķirīgos eksporta tirgos.
