Ar testu uz baznīcu? Tieslietu ministrs cenšas panākt, lai arī nevakcinētie garīdznieki varētu strādāt un ticīgie – saņemt “gara maizi” 54
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Ministru kabinets (MK), visticamāk, lems, vai ļaut garīdzniekiem, kuri nav vakcinējušies pret kovidu, izmantot ātros antigēna testus, lai varētu vadīt dievkalpojumus, kā arī vai paplašināt to cilvēku skaitu, kas drīkst piedalīties dievkalpojumos.
No 15. decembra visiem klātienē strādājošajiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19, šī prasība attiecas arī uz garīdzniekiem. Dievkalpojumi notiek zaļajā režīmā. Taču tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē decembra sākumā aicināja valdību ļaut mācītājiem strādāt bez Covid-19 sertifikāta, kā arī neliegt iespēju dievkalpojumā piedalīties arī nevakcinētiem cilvēkiem. MK uzdeva Valsts kancelejas direktora vadītajai operatīvās vadības grupai (OVG) izvērtēt šos priekšlikumus.
Tieslietu ministra padomnieks Imants Krastiņš, kurš piedalījās OVG sēdē, pastāstīja, ka šis ierosinājums esot nācis no visu vadošo konfesiju bīskapiem, arhibīskapiem un ir izteikts ministrijas regulāri rīkotajās reliģisko lietu konsultatīvās padomes sēdēs.
Par garīdznieku sertifikātiem OVG sēdē nav panākta piekrišana no pārējiem ekspertiem, bet kompromiss esot panākts par priekšlikumu, ka visiem baznīcēniem (arī nevakcinētiem), kuri to vēlas, ir jābūt iespējai piedalīties dievkalpojumā. Nevakcinētos dievlūdzējus dievkalpojumā grib ielaist arī bez ātrajiem testiem.
“Tieslietu ministrijai (TM) tomēr izdevās pārliecināt kolēģus, ka šī iespēja ir jādod tagad, kad tuvojas Ziemassvētki, nevis pēc 11. janvāra, kad tie jau būs beigušies. OVG konceptuāli vienojās, ka dievkalpojumā drīkst piedalīties arī tie cilvēki, kuri nav vakcinējušies pret kovidu. Cerams, ka šodien valdība to atbalstīs.
Ja atļaujam nevakcinētiem cilvēkiem pirkt ikdienas pārtiku, tad viņiem jābūt iespējai tikt arī pie garīgās maizes, kas daudziem cilvēkiem ir ļoti būtiska šajos grūtajos laikos. Diemžēl OVG nepiekrita, ka baznīcā pie draudzes nāk nevakcinēti mācītāji,” stāstīja Krastiņš.
Jautāju, vai šāds izņēmums būtu godīgs, piemēram, pret mūziķiem vai citiem kultūras darbiniekiem, kuri arī publikai sniedz garīgas vērtības, bet viņiem nav ļauts uzstāties, ja nav sertifikāta. Piemēram, pianists Vestards Šimkus līdz 11. janvārim Latvijā pārtraucis savu koncertdarbību, jo nav potējies pret kovidu, un viņam nav ļauts uzstāties, izmantojot ātros antigēna testus.
Uz to ministra padomnieks atbildēja: “Tās ir principiāli atšķirīgas lietas – cilvēka piekļuve koncertam un ticīga cilvēka piekļuve dievkalpojumam. Bez koncerta var iztikt, bet kristīgam cilvēkam dievkalpojums bieži ir svarīgāks par dienišķo maizi.”
Inficējas arī baznīcās
Patlaban pilnvērtīgi ir tikai tie dievkalpojumi, kuri notiek zaļajā režīmā, proti, kuros visiem ir Covid-19 sertifikāts. Taču, ja baznīcā tiek rīkots koncerts, tad tajā ļauts piedalīties pat četras reizes lielākam dalībnieku skaitam nekā dievkalpojumā.
Krastiņš pastāstīja, ka, piemēram, Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā rīkotajā koncertā, ņemot vērā MK noteikumus, bija ļauts piedalīties 300 dalībniekiem, savukārt dievkalpojumā – tikai 75 cilvēkiem. Ministra padomnieks izteica cerību, ka “šodien valdības sēdē šī kļūda pēc TM ierosinājuma tiks izlabota”.
Ja nav sertifikāta, tad atļauts baznīcu apmeklēt individuāli tikai 15 minūtes. Patlaban tiekot apsvērts priekšlikums arī nevakcinētajiem cilvēkiem tikt pie iespējas piedalīties pilnvērtīgā dievkalpojumā, nosakot ierobežotu apmeklētāju skaitu. Visiem būtu jābūt ar sejas un deguna aizsegu, kā arī reģistrētiem pie ieejas baznīcā.
Ministrs Bordāns valdības sēdē savu uzskatu, ka pret dažādiem cilvēkiem jāizmanto dažādas metodes, pamatoja šādi: “Manā izpratnē jāspiež tie, kas ne pie kādiem apstākļiem nevēlas [vakcinēties] un izrāda savu pretošanos. Ja ir dažādi nelietīgi deputāti un juridiski izglītotie, kas pārkāpj likumus, un arī “nedeputāti”, bet politiski motivēti, un musina cilvēkus, tad pret viņiem jāpielieto piespiedu metodes. Un tas viņiem palīdz vakcinēties.
Ja ir sabiedrības grupa, kas attiecas pozitīvi par sadarbību ar valsti un tamlīdzīgi, bet ņem vērā savus apstākļus, tad ar viņiem ir jāsadarbojas. Es, kā nojaušat, runāju par tiem, kas drīz vadīs Ziemassvētku dievkalpojumus un ne tikai.”
Bordāns uzskata, ka to, vai ir jābūt sertifikātam vai nav, nosaka darba devējs, bet garīdznieku kontekstā – pati reliģiskā organizācija, izvērtējot riskus.
“Kritēriji visiem ir vienādi. Valdībai tiek regulāri ziņots par aktuālo epidemioloģisko situāciju, tajā skaitā sniedzot ieskatu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātos, proti, arī atklājot izplatītākās inficēšanas vietas. Pēdējā laikā, cik man ir zināms, reliģiskās darbības veikšanas vietas nav figurējušas. Savukārt, pēc reliģisko savienību (baznīcu) sniegtajām ziņām, ar sertifikātiem ir nedaudz vairāk kā 85% garīdznieku,” skaidroja Bordāns.
Tomēr tieslietu ministram īsti nav taisnība, jo Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Ilze Arāja informēja, ka arī baznīcas esot tās vietas, kur cilvēki inficējoties ar Covid-19.
“Mums nav mācītāju pārpalikuma”
TM centienus panākt, ka ļauts kalpot arī nevakcinētiem mācītājiem, pozitīvi novērtēja emeritētais Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers: “Šis priekšlikums ir apsveicams, jo mūsu vidū ir mācītāji, kas vakcīnās saskata kaut ko nepieņemamu, viņu sirdsapziņa neļauj vakcinēties un līdz ar to viņiem nav atļauts kalpot.
Ja tests uzrādītu negatīvu rezultātu, viņiem būtu iespēja tikties ar savu draudzi. Jāņem vērā, ka mums nav mācītāju pārpalikuma. Kaut gan esmu emeritēts, man iznāk gandrīz katru svētdienu kalpot tieši šī iemesla dēļ, ka ir mācītāji, kuri nav vakcinējušies un to arī nedarīšot.”
Arī bīskapam jautāju, vai, viņaprāt, šāds izņēmums būtu godīgs, jo, piemēram, nevakcinētiem mūziķiem nav ļauts uzstāties publikas priekšā. Un arī nevakcinētiem pedagogiem taču nedod iespēju turpināt strādāt, veicot tikai ātros testus. Bīskaps Brūvers uz to atbildēja: “Tas, ka mākslinieks nevar būt uz skatuves, ja viņš nav vakcinēts, manuprāt, ir tāda sīkumainība un nevajadzīga piekasīšanās. Vestards arī ir tikpat kā mācītājs, ar savu klavierspēli iepriecina un stiprina ļaudis, uzstājoties krietni tālāk par diviem metriem no publikas.
Bet skolotājiem tomēr ir ļoti ciešs kontakts ar skolēniem, savukārt mācītājam ir zināma distance no draudzes. Vienīgi tad, kad mācītājs pienāk pie dievgalda, tad ir jālieto maska, jādezinficē rokas. Jāņem vērā, ka mācītājs kovida laikā ir kā mierinājuma, garīga stiprinājuma avots. Tāpēc pret baznīcu vajadzētu būt nedaudz pieļāvīgākiem. Tāpat kā kapelāni slimnīcā palīdz atveseļoties, arī baznīca dara savu, lai garīgi stiprinātu. Līdz ar to cilvēks kļūst miesā stiprāks un spēj efektīvāk cīnīties ar šo slimību.”
Bīskaps pastāstīja, ka tajās baznīcās, kur viņš vada dievkalpojumu, drīkstot ienākt tikai tie cilvēki, kuriem ir sertifikāts. Neviens gan pie durvīm nestāvot un nepārbaudot – sertifikāta esamība ir katra personiskās sirdsapziņas lieta.
Neesot vienas atbildes
Bet Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs uzskata, ka neesot viennozīmīgas atbildes, vai pret mācītājiem un draudzēm būtu jāizdara kādi izņēmumi.
I. Tolstovs: “Jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pandēmijas laikā saduras divi aspekti – katra indivīda brīvība un sabiedrības kopējais labums. Te ir vairākas atbildes – ir cilvēki, kas pieņem, ka tas ir pareizi, un ir tādi, kas uzskata, ka nav pareizi. Baznīca aicina rūpēties par sabiedrības kopējo labumu, bet arī aicina neaizmirst par indivīda vēlmēm. No vienas puses, baznīca visu laiku aicina ticīgos ievērot epidemioloģiskos norādījumus un prasības, bet, no otras puses, ir vēlme pēc draudzes normālas darbības.
Baznīcas iekšienē ir cilvēki, kuri nepieņem šo situāciju un protestē, un ir arī tādi, kuri ļoti cenšas to ievērot.
Līdz ar to es nedomāju, ka uz šo jautājumu ir viena atbilde. Valsts izdara spiedienu un aicina vakcinēties, un valsti var saprast, jo slimnīcas bija pārslogotas, un zinām, kāda ir mūsu veselības aprūpes sistēma. Bet eksistē arī indivīds, kuram ir savi uzskati. Kā to salāgot, tas jau ir valsts uzdevums. Baznīca šajā ziņā stāv malā no tā visa.”
Salaspils Romas katoļu draudzē tiekot pārbaudīti sertifikāti, jo, kā sacīja mācītājs Tolstovs, “apzināmies stāvokļa nopietnību, bet ir daudzas draudzes, kas to nedara, kaut arī no Tieslietu ministrijas ir saņemts norādījums, ka tas ir obligāts pienākums”.
Bordāna mainīgās domas
Jāatgādina, ka tieslietu ministrs J. Bordāns vēl pirms pusotra mēneša pauda citādus uzskatus nekā tagad, kad vēlas ļaut garīdzniekiem darboties bez sertifikātiem. Proti, kā vēstīts Tieslietu ministrijas izplatītajā preses relīzē pēc 5. novembra Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēdes, ministrs atzinīgi vērtējis reliģisko organizāciju darbību ārkārtējās situācijas laikā, stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, un “pauda nožēlu par epidemioloģisko prasību ignoranci no atsevišķu reliģisko organizāciju puses, demonstratīvi pārkāpjot valstī noteiktos ierobežojumus, apdraudot cilvēku veselību un dzīvības un mazinot iespēju efektīvi apkarot Covid-19 infekcijas izplatību”.
Tieslietu ministrs toreiz norādījis: “Šajā laikā, kas grūts mums visiem, visai sabiedrībai vajag solidarizēties, un skaidrs, ka pašreiz vienīgais risinājums ir stingri ievērot valstī noteiktos ierobežojumus un vakcinēties, lai apkarotu pandēmiju.” Arī tviterī Bordāns todien rakstīja – “esam vienojušiem, ka visam reliģisko organizāciju personālam, kas saskaras ar klientiem, ir jābūt vakcinētam”, un ka viņš aicinājis, lai dievkalpojumi notiktu zaļajā režīmā.
