Ar “tautas budžetu” pret “Briseles bunkuru” 0
Itālijas valdības sākotnēji plānotais valsts budžeta deficīta apmērs – 2,4% nākamajiem trim gadiem – izraisīja Eiropas Komisijas kritiku un finanšu tirgu attiecīgu reakciju. Tāds deficīts formāli nav spēkā esošo kritēriju pārkāpums, bet būtu pretrunā ar Romas saistībām mazināt valsts parādu, kas pārsniedz 2300 miljardus eiro jeb 130 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Iepriekšējo valdību īstenotajiem taupības pasākumiem tika pārvilkta svītra līdz ar “Pieczvaigžnu kustības” (M5S) un “Līgas” nākšanu pie varas jūnijā, pateicoties migrantu pieplūduma radītajai spriedzei un abu partiju ļoti dāsnajiem priekšvēlēšanu solījumiem. Tiesa, tie valdības veidošanas gaitā ir koriģēti, taču kurss uz nodokļu krasu samazināšanu (viens no “Līgas” jājamzirdziņiem) un dažādu sociālo izdevumu tikpat krasu palielināšanu (M5S) tiek uzturēts. Bez seguma, uzskata daudzi eksperti, kuri uztraucas par sekām.
Kā izteicās EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, negribētos, lai “pēc grūtās Grieķijas krīzes savaldīšanas mēs nonāktu tādā pašā jaunā krīzē, bet šoreiz Itālijā”. Un, ekonomikas, finanšu un nodokļu komisāra Pjēra Moskovisī vārdiem, “Itālijai jāsamazina valsts parāds, kas joprojām paliek sprādzienbīstams”. Turklāt Itālijā ir trešā lielākā eirozonas ekonomika.
Arī Romā ne visi ir apmierināti. Valsts prezidents Serdžio Matarella atgādināja par valdības konstitucionālo pienākumu veidot atbildīgu un iespējami līdzsvarotu budžetu. Īstas vienprātības, cik noprotams, nav arī pašā valdībā, jo vēl vasarā finanšu ministrs Džovanni Tria apņēmās, ka deficīts nebūs lielāks par 1,6% no IKP. Tāpēc projekta variants ar 2,4% nepatīkami pārsteidza Briseli un nesen ECOFIN jeb Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē sarūgtinājums netika īpaši slēpts. Tas oktobra sākumā abpusēji izpaudās arī kārtējā aso frāžu apmaiņā, kādā mīl iesaistīties “Līgas” līderis Itālijas vicepremjers un iekšlietu ministrs Mateo Salvīni. (Pirms tam domstarpības uzvirmoja sakarā ar viņa dekrētu, kas ievērojami ierobežo patvēruma tiesības, un jau agrāk teikto, ka migrantiem “svētki ir beigušies”.)
Ministru kabinets tomēr nolēma šķietami ieslēgt atpakaļgaitu un izziņoja atkal jaunus skaitļus: 2019. gadā budžeta deficīts būs 2,4% no IKP, 2020. gadā – 2,1%, bet 2021. gadā – 1,8 procenti. Komisijā to uztvēra kā visumā “labu signālu”, taču būtībā trūkumi nav novērsti, un EK arvien uzstājīgi prasa Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu. Salīdzinoši īsā laikā nosauktās nepārtraukti mainīgās ciparu virknes biržās rada nenoteiktību un iespaidu, ka itāļi “spēlē loto ” (kā reiz sacījis Salvīni), kas liek nervozēt investoriem.
Viņi, iespējams, atceras savulaik “Ziemeļu līgas”, tagad vienkārši “Līgas”, kaismīgā oratora Salvīni T-kreklu ar uzrakstu “Basta euro”. Šodien par eiro norakšanu gandrīz neviens skaļi nerunā. Par populistiskām vai galēji labējām dēvētās partijas ir sapratušas, ka izstāšanās no eirozonas nebūt nav populāra tēma un jāizvirza priekšplānā citas.
Valdība gan apgalvo, ka valsts parāds 2021. gadā saruks līdz 126,5 procentu atzīmei, un paļaujas uz atbilstošām ekonomikas izaugsmes prognozēm. Savukārt komisijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda aplēses nav tik optimistiskas. Konkrēti SVF paredz, ka nākamgad eirozonā kopumā izaugsme būs 1,9 procenti, bet Itālijā aptuveni viens procents. Tas nesaskan ar Romas aprēķiniem, ja tie vispār ir veikti.
Pastāv iespēja, ka 15. oktobrī oficiāli prezentētais un Eiropas Komisijai iesniegtais projekts netiks apstiprināts, un tad saskaņā ar procedūru noteiktu laiku vēl ritēs diskusija par ieviešamajiem grozījumiem. Ja izrādīsies, ka šis sava veida pārliecināšanas darbs nav rezultatīvs, komisija sniegs negatīvu atzinumu, bet Itālijai būs trīs nedēļas budžeta pārstrādāšanai.
Galējais līdzeklis ir piespiedu pasākumi, taču tam nepieciešams dalībvalstu akcepts. Vicepremjeri Salvīni un Di Maio sludina nepiekāpīgu “tautas budžeta” aizstāvēšanu pret “Briseles bunkura” tīkojumiem un uzlūko Eiropas Komisijas provocēšanu kā izdevīgu taktiku pirms nākampavasar gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Turpretī formālais valdības galva Džuzepe Konte un finanšu ministrs Tria domā, ka vajadzētu “pieklusināt toni” un iesaistīties konstruktīvās sarunās. Iespējams, ar to arī būtu vajadzējis sākt.
