Zaļais iepirkums būs obligāts, to piemēros septiņām preču grupām un pakalpojumiem 0
Vides eksperti aicina valsts un pašvaldību uzņēmumus aktīvāk izmantot zaļo iepirkumu. No pašvaldībām līdz šim aktīvākā bijusi Ludzas pašvaldība, kur pērn veikts 21 zaļais iepirkums. Taču no kopējā elektroniski veiktā iepirkumu apjoma, kas pērn bija par 64,8 miljoniem eiro, tikai desmitā daļa tērēta, pērkot “zaļās” preces.
Jāšķiro un jātaupa
Arī papīra iepirkums var būt ekoloģisks, tā, stāstot par iespēju saimniekot ekonomiskāk un ekoloģiskāk, seminārā “Zaļie publiskie iepirkumi tagad un nākotnē” uzsvēra viens no dalībniekiem – SIA “Antalis” pārdošanas vadītājs Normunds Mass. Ekoloģiski atbildīgs papīrs – tas nozīmē ne tikai izejvielu – koksnes šķiedru atbilstību starptautiski noteiktajiem FSC vai PEFC standartiem, kas palīdz saglabāt koksnes resursus un atjaunot mežus, bet arī ražošanas procesa atbilstībai vides kritērijiem un ekostandartiem. “Antalis” piedāvā videi draudzīgu papīru, tomēr Mass atgādina vēl vairākus nosacījumus, kas jāievēro, lai pārvērstu ikdienu zaļāku. Proti – jāšķiro papīrs, kā arī jālieto ierīces, kuras var izmantot atkārtoti – pildspalvas ar maināmu kodoliņu, no makulatūras ražotus papīra maisus, kā arī pēc iespējas daudz birojos jāizmanto dienasgaisma. Ikdienas drukāšanai Mass rosina izmantot mazākas masas papīru – 80 g vietā lietojot 75 g vai 70 g. Par videi draudzīgāko zaļo iepirkumu priekšrocībām rosina aizdomāties Latvijas Vides investīciju fonda projektu vadītāja Jana Simanovska. Darbojoties projektā “Primes”, viņa secinājusi, ka pašvaldības un valsts iestādes arvien vairāk interesē videi draudzīgāka saimniekošana. Lai to palielinātu, jau iepirkumos jāiestrādā kritēriji, kas saimniekošanu darītu zaļāku. Būvniecībā tas jādara jau projektēšanas posmā, domājot par mazāku siltumenerģijas patēriņu, energoefektīvāku ventilāciju, labu iekštelpu klimatu, kā arī regulējamu un energoefektīvu apgaismojumu. Apgaismojuma preču grupā, protams, jādomā par energoefektīvām spuldzēm, otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, apkalpošanas ērtumu un to, kā samazināt gaismas piesārņojumu vidē. Par mazāku enerģijas patēriņu jādomā, izmantojot biroja tehniku un elektroierīces. Autotransportam svarīgs mazāks degvielas patēriņš, izmeši, zemāks trokšņu līmenis, kā arī būtu labi prasīt ekoloģisku braukšanu, kas ļauj ietaupīt līdz 10% no degvielas patēriņa. Jana Simanovska atgādina, ka pašvaldības un valsts iestāžu uzdevums nav lēti pirkt, bet gan saimniekot saprātīgi, nodrošināt labus pakalpojumus, vienlaikus aizsargājot vidi un cilvēku veselību.
Labs palīgs iepirkumu veicējiem ir Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kas piedāvā 22 e-katalogus. No kopējā 64,8 miljonu eiro apgrozījuma tikai desmitā daļa iztērēta, pērkot “zaļās” preces. Tas nozīmē, ka vēl ir lielas iespējas, kur izvērsties, ietaupot gan resursus, gan līdzekļus. Ja skatās no visiem iepirkumiem, tad EIS pirktais produktu daudzums joprojām ir ļoti mazs. Latvijā pērn publiskajā pārvaldē pirktais preču daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, un tas nozīmē, ka EIS pirktais apjoms ir neliels – vien 3 – 4%. Jāsaprot, ka, pērkot EIS, notiek zaļš iepirkums, jo netiek ražoti papīri un netiek tērēti resursi braucieniem.
