Kādos gadījumos palīdz gremošanas fermentu preparāti un kad tie tiek lietoti nepamatoti 0
Tā kā ēšana ir viens no baudas veidiem, gandrīz ikvienam kādreiz gadās apēst par daudz. Vilinoša ir cerība, ka nepatīkamo smaguma sajūtu pakrūtē novērsīs fermentu tablete, kas palīdzēs bagātīgo maltīti pārstrādāt, tomēr patiesībā tas nav tik vienkārši.
Kas slēpjas fermentu preparātos? “Tie iegūti no cūkas vai cita dzīvnieka aizkuņģa dziedzera un satur cilvēka organismam svešu olbaltumu. Šo medikamentu sastāvā ietilpst galvenie gremošanas fermenti: lipāze, kas šķeļ taukus, amilāze, kas gādā par ogļhidrātu sagremošanu, un olbaltumvielu pārstrādei nepieciešamā proteāze. Daži ir papildināti arī ar citām gremošanai nepieciešamām vielām, piemēram, tādām, kas novērš vēdera uzpūšanos,” skaidro gremošanas slimību centra “Gastro” gastroenterologs Ivars Tolmanis.
Gremošanai nepieciešamos fermentus, kas palīdz sašķelt uzņemtās uzturvielas, izdala aizkuņģa dziedzeris. Noteiktu slimību gadījumā tas ar šo pienākumu netiek galā, tāpēc cilvēks nevar iztikt bez fermentu aizstājējiem un tos saturošus preparātus katrā ēdienreizē spiests lietot līdz pat mūža galam.
Aizkuņģa dziedzera mazspēju (organisms nespēj sašķelt taukus, rodas slikta pašsajūta un caureja) nosaka, ar speciālām analīzēm izmeklējot izkārnījumus. Lai gan, pat dzerot fermentu preparātus, pastāv uztura ierobežojumi, slimnieka dzīves kvalitāte, tos lietojot, ievērojami uzlabojas. Savukārt gadījumos, kad vēdera izeja ir normāla, tie, visticamāk, nebūs vajadzīgi.
Svarīgi noteikt katram slimniekam nepieciešamo fermentu daudzumu. Tas ir iespējams, veicot fekāliju analīzes, lietojot zāles un pārbaudot, vai izkārnījumos samazinās nesašķeltie tauki. Kā norāda dakteris Tolmanis, standarta terapeitiskā deva ir 50 tūkstoši darbības vienību katrā ēdienreizē un mazākai nozīmes nebūs.
Lai preparāti būtu efektīvi, tie lietojami maltītes laikā. Ieņemot tos brīdi pirms vai pēc ēšanas, iedarbība nav prognozējama, jo kuņģa sula fermentus var noārdīt.
“Gremošanas fermentu preparātus medicīnisku apsvērumu dēļ nepieciešams lietot retāk, nekā tas tiek darīts,” atzīst Ivars Tolmanis. Ja šķiet, ka apēsto grūti sagremot, parasti nav vainīgs fermentu trūkums. Iemesls var būt kuņģa un zarnu motorikas, nervu sistēmas darbības vai citi traucējumi.
Kad esam apēduši pārāk daudz, aizkuņģa dziedzeris pats cenšas risināt problēmu, reaģējot uz signāliem no tievās zarnas, kur ēdiens tiek smalcināts un šķelts. Bez vajadzības no malas piegādājot lielu daudzumu papildu fermentu, informācijas pārvade organismā var sajukt un aizkuņģa dziedzeris vairs nesapratīs, ka tie jāražo arī pašam. Ja bez objektīva pamata šķiet, ka vajadzīga palīdzība, labāk būtu lietot gremošanu veicinošu tēju vai kādu homeopātisku līdzekli. Taču vispareizāk būtu mazāk ēst, lai nepārslogotu gremošanas traktu.
“Ja smaguma sajūta pēc maltītēm atkārtojas, nevajadzētu pēc paša iniciatīvas to mēģināt mazināt ar fermentu preparātiem, bet gan doties pie ārsta, jo šādi var palaist garām nopietnas slimības, piemēram, kuņģa vai aizkuņģa dziedzera vēža sākumu,” iesaka gastroenterologs.
