Planētas Noslēpumi: Japāņi izgudrojuši vakcīnu, kas ļaus dzīvot ilgāk 26
Vilma Veldre, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Vēstīts, ka japāņu zinātnieki pabeiguši eksperimentus, kuru rezultātā tapis pilnībā jauns virziens cīņā par dzīves ilguma palielināšanu. Proti, viņi šim nolūkam izstrādājuši… vakcīnu. Var piebilst, ka iepriekš bija tikai dažādi preparāti, diētas, manipulācijas, ieskaitot ģenētisko iejaukšanos un jaunu asiņu vai to sastāvdaļu pārliešanu. Vai jaunizstrādātajai vakcīnai šajā aspektā ir kādas būtiskas priekšrocības?
I
Vēstīts, ka lielākā daļa pētnieku šādas vakcīnas parādīšanos uztvēruši visnotaļ optimistiski. Viens no pirmajiem esot atsaucies Hārvarda profesors Deivids Sinklers, uzsverot, ka svarīgākais šajā faktā esot tas, ka pret novecošanu izstrādātā vakcīna patiešām darbojas. Un tas, ka pagaidām tas apliecinājies tikai uz ātri novecojošu laboratorijas peļu piemēra, nozīmējot tikai to, ka drīz tas būs iespējams arī saistībā ar cilvēkiem. Un tāpēc laikam ir būtiski pacensties saprast šā izgudrojuma būtību, kā tas darbojas un kāpēc tas kā fakts patiešām ir tik svarīgs.
Vispirms jāatgādina, ka vakcinācijas principu jau izmanto virknes hronisku slimību ārstēšanā, tostarp ieskaitot audzējus. Tādi preparāti darbojas tieši kā vakcīnas: tie stimulē organisma spēju izdalīt antivielas, kas tūlīt pat dodas uzbrukumā olbaltumvielām–antigēniem. Taču šīs olbaltumvielas izvietotas ne jau uz vīrusiem vai baktērijām, bet gan uz tā dēvējamām sliktajām paša organisma šūnām, kuras nepieciešams iznīcināt.
Ārstējot audzēju ar vakcīnām, uzbrukums vērsts uz ļaundabīgajām šūnām, un cīņā ar novecošanu šāds trieciens sekos pa īpašām šūnām, kas organismā uzkrājas daudzu gadu laikā. Pētnieki tās dēvē par senescentām jeb novecojošajām šūnām, pat par šūnām–zombijiem. Turklāt tās patiešām esot ļoti līdzīgas dzīvajiem miroņiem, jo nevairojas un arī neaiziet bojā. Taču kaitējumu gan nodara maksimāli lielu.
Pētnieki skaidrojuši, ka saistībā ar zaudēto audu atjaunošanās spēju senescentās šūnas rada faktorus, kas stimulē audzēju iekaisumu un attīstību. Eksperimentos veiktā šo šūnu izņemšana peļu dzīves ilgumu palielināja par 18%, kā arī vienlaikus apturēja ar vecumu saistītās nieru un kaulaudu slimības. Tieši tas arī esot uzvedinājis domāt, ka mērķtiecīga tādu šūnu izņemšana var palēnināt cilvēka novecošanu. Tostarp svarīgi apzināties, ka tas patiešām padara cilvēka organismu jaunāku.
Patlaban pilnā sparā turpinoties arī daudzi citi pētījumi un eksperimenti šajā virzienā. Piemēram, jau 2017. gadā panākumus guvuši Nīderlandes pētnieki, kuri radījuši preparātu, kas palīdzēja padzīvojušām pelēm, kuru vecums analoģiski atbilda aptuveni 90 cilvēka gadiem, kļūt jaunākām gan ārēji, gan arī iekšēji. Pelēm ievērojami uzlabojās tas, ko mēdz dēvēt par dzīves noturīgumu jeb vienkārši dzīvelīgumu, proti, tās uzvedās tā, it kā būtu nometušas vairākus gadus vai pat gadu desmitus. Un to lielā mērā esot apstiprinājušas dzīvnieku ārējās izmaiņas: kažoka spalva kļuva biezāka un tumšāka.
Tāpat vēstīts, ka notiek arī vairāku jaunu medikamentu izmēģinājumi nolūkā samazināt organismā esošo šūnu–zombiju daudzumu. Turklāt daudzos mums zināmos un bieži lietotos produktos arī esot vielas, kurām piemīt tieši tāda iedarbība. Ja cilvēki šos produktus biežāk iekļaus savā ēdienkartē, novecošanas aizkavēšanas nolūkā tas dos pat ievērojamu labumu. Tie, kuri vēlas par šādiem produktiem uzzināt kaut ko vairāk, informāciju ātri atradīs tīmekļa resursos.
II
Bet saistībā ar pieminēto japāņu jaunizgudrojumu var piebilst, ka šā vērienīgā un ilgā pētījuma sākotnējā posmā vispirms uz asinsvados esošajām šūnām–zombijiem atklāja īpašas olbaltumvielas, kas tās ievērojami atšķīra no citām šūnām. Vārdu sakot: saistībā ar vakcīnām šīm šūnām ir tāda pati loma, kāda ir tagad jau labi pazīstamie “ērkšķi” jeb tā dēvētā S olbaltumviela uz koronavīrusu virsmas – tos bloķē antivielas, kas izveidojas pēc pretkovida vakcīnas ievadīšanas (vismaz tā tam gluži teorētiski vajadzētu būt, ja runa ir par reālu vakcīnu).
Tiesa, specifiskajai olbaltumvielai, kas izvietojusies uz novecojošajām šūnām, piešķirts jau tāds mēreni “nepieklājīgs” un parastajā zinātniskajā sabiedrībā lāgā neizrunājams nosaukums – “melanomas glikoproteīna nemetastātiskā olbaltumviela B”. Profesionālajās aprindās saīsinājumā to parasti dēvē par GPNMB. Kad uz tās ar vakcīnas palīdzību “uzinstalēja” antivielas, imūnsistēma sāka iznīcināt šūnas–zombijus asinsvados. Tā rezultātā pelēm samazinājās aterosklerozes pazīmes, artērijas kļuva elastīgākas, novecošanas izpausmes saruka, savukārt dzīves ilgums palielinājās. Pētnieki pauduši, ka esot pamats sagaidīt to, ka šādu vakcīnu izmantos nolūkā ārstēt aterosklerozes, diabēta un citu ar novecošanu saistītu slimību skartos asinsvadus.
Turklāt tajā gadījumā, ja vakcīna darbojas pret novecojošām šūnām asinsvados, tad tieši tādā pašā veidā esot iespējams radīt vakcīnu pret šūnām–zombijiem smadzenēs, sirdī, locītavās, nierēs un citos orgānos, kas pakļauti novecošanas procesam. Pētnieki pauduši viedokli, ka konkrētu šūnu–zombiju paveidu mērķtiecīga iznīcināšana ar vakcīnu palīdzību esot vērtējama kā labāka salīdzinājumā ar to vienkāršu izņemšanu.
III
Cilvēka organisms ierīkots tā, ka tajā spēj sadzīvot arī šķietami it kā pilnībā pretējas un nesavienojamas īpašības. Tas attiecināms arī uz šūnām–zombijiem. Izrādās, dažas no tām tomēr var būt noderīgas! Pirmkārt, jau pati to rašanās esot vērtējama kā svarīgs bioloģiski evolucionārais mehānisms: tādā veidā organisms “izslēdz” bojātās šūnas, lai tās nepārvērstos ļaundabīgajās. Otrkārt, dažas tādas šūnas nepieciešamas efektīvai brūču sadziedēšanai. Tāpēc noteiktā daudzumā tās atrodas ikvienā jaunā organismā un pat vēl tikai mātes miesās esošā auglī. Novecojošo šūnu negatīvā ietekme parasti sāk izpausties jau krietnā vecumā, kad to vienkārši sakrājies jau ļoti daudz. Tādā situācijā to pārliekā daudzuma apkarošanai piemīt noderīga loma.
Taču apkarot vajadzētu ne jau pilnībā visas tamlīdzīgās šūnas, bet gan tieši tās, kas ir kaitīgas. Plus vēl novecojošās šūnas iznīcinošo preparātu pielietošanas gadījumā daļēji iet bojā arī turpat līdzās esošās pilnībā veselās šūnas.
Iespējams, no tā izvairīties palīdzēs attiecīgais japāņu zinātnieku pētījums. Katrā ziņā viņi izstrādājuši vakcīnu, kas liek imūnsistēmai mērķtiecīgi iznīcināt tieši sliktās senescentās šūnas, vienlaikus saglabājot normālās šūnas. Un tieši šis iespējamās atlases princips šajā gadījumā arī esot visperspektīvākais.
