Ar suni ceļojumā: kādi noteikumi jāzina un jāievēro saimniekam 0
Ar savu automašīnu vēlos doties ceļojumā uz ārzemēm, un man jāņem līdzi arī suns (kokerspaniels), jo nav ar ko to atstāt. Vai ir kādi noteikumi, kas šajā gadījumā man būtu jāzina un jāievēro? AELITA JŪRMALĀ
Ja nevēlaties savu suni atstāt kādā dzīvnieku viesnīcā (Latvijā tādas ir) vai neatrodat nevienu paziņu, kam varētu suni uzticēt, tad, protams, jārēķinās ar papildu grūtībām, kas ceļojuma laikā varētu rasties.
Dzīvnieku aizsardzības likumā ir ietverti noteikumi par dzīvnieku aizsardzību, tos pārvadājot. Paredzēts, ka dzīvnieki jāpārvadā piemērotos transportlīdzekļos, nodrošinot to veselībai nekaitīgus apstākļus. Ja nepieciešams, pirms pārvadāšanas vai tās laikā viņiem drīkst ievadīt nomierinošus zāļu līdzekļus, taču ievērojot praktizējoša veterinārārsta norādījumus. Atbildīgs par šo prasību ievērošanu ir dzīvnieka īpašnieks vai tā pilnvarota persona pārvadāšanas laikā.
Ja ar savu mīluli vēlaties doties uz ārzemēm, kur ir robežas un muitas kontrole, dzīvnieka kontrole jāveic ārpus kārtas. Aizkavēt dzīvnieka pārvadāšanu ir pieļaujams tikai tad, ja tas notiek dzīvnieka labā, vai gadījumos, kad radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar infekcijas slimību.
Lai ar suni varētu izbraukt ārpus Latvijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, tam nepieciešama mikroshēma (čips), ES parauga “Mājas (istabas) dzīvnieka pase” un vakcinācija pret trakumsērgu. Vakcīna jāveic vismaz 21 dienu pirms ceļojuma. Suņu vakcinācija pret trakumsērgu notiek, tiem sasniedzot trīs mēnešu vecumu. Tāpēc vairākās ES valstīs ir ierobežojumi dzīvnieku ievešanai līdz šim vecumam, piemēram, tos nedrīkst ievest Francijā un Polijā. Savukārt uz Beļģiju un Dāniju no visām ES dalībvalstīm drīkst pārvietot trīs mēnešu vecumu nesasniegušus suņus. Taču jāņem vērā, ka atbildīgie dienesti katru gadījumu tik un tā izskatīs atsevišķi.
Ja tiek izmantoti starptautisko maršrutu pārvadātāju pakalpojumi, jāatceras, ka ne visi pakalpojuma sniedzēji pieļauj ceļošanu kopā ar mājdzīvnieku. Turklāt tie, kuri nodrošina šādu iespēju, nosaka stingras prasības, tāpēc vēlams savlaicīgi par šīm prasībām visu noskaidrot pie pārvadātāja. Trešās valstis (kas nav ES dalībvalstis) var noteikt arī savas prasības, kuras būs jāizpilda.
Plašāku informāciju par šīm prasībām var saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajās struktūrvienībās vai arī katras valsts atbildīgā dienesta mājaslapā.
KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS
