Dabas veltes nāk palīgā! Ar stipru imunitāti pret rudens vīrusiem 4
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Par novājinātu imūno sistēmu var liecināt bieža slimošana, kurai pievienojas deguna blakusdobumu iekaisums, pneimonija. Lai stiprinātu imunitāti un izvairītos no šīm vīrusu saslimšanām, ārste iesaka profilaksei izmantot augu izcelsmes preparātus vai arī pašus augus, piemēram, mežrozīšu augļu vai ingvera tēju ar laimu, pīlādžu ogu uzlējumu, pelargonijas tinktūru vai kādu no jau gatavajām ārstnieciskām tējām imunitātei.
Noderēs augu spēks
Fitoterapeits Artūrs Tereško teic, ka Latvijā ir daudz augu, kuri ierosina imūno sistēmu cīnīties pret gripas un citiem augšējo elpceļu vīrusiem. “Augi izdala fitoncīdus – vielas, kas iznīcina baktērijas, sēnītes un vīrusus, bet tas, kas palīdz augam, var palīdzēt arī cilvēkam,” uzskata ārsts. Smaržīgie augi turklāt satur ēteriskās eļļas, kuru antibakteriālā un pretvīrusu darbība ir pierādīta, piemēram, melisa, vīgrieze, paeglis, mārsils, lavanda, rozmarīns, salvija, dille, izops, liepziedi. Šo augu drogas ieteicams iekļaut pretvīrusu tējas sastāvā.
“Adaptogēni ir augi, kas pastiprina organisma nespecifisko pretestību pret dažādiem veselību apdraudošiem faktoriem – aukstumu, karstumu, infekcijām, stresu. Šie brīnišķīgie augi ir leizeja, eleiterokoks, žeņšeņs, arālija. Pie mums dārzos labi aug radiola, saukta par zeltsakni. Pietiek ar 100 mg saknes pulvera no rīta un pusdienā. Tas dod arī labu garastāvokli un paaugstina darba spējas,” norāda fitoterapeits, piebilstot, ka, piemēram, žeņšeņa saknes preparāti jālieto uzmanīgi, citādi var paaugstināties asinsspiediens un rasties sirdsdarbības ritma traucējumi.
Lektīnus saturošie augi stimulē nespecifisko imunitāti, paaugstinot leikocītu fagocitāro aktivitāti un ierosinot interferona veidošanos limfocītos. Lektīnus satur aloje, Islandes ķērpis, usne, brūklene, asinszāle, irbene, čīkstene, ancītis, mellene, jūras aļģe. Pie augiem, kuri izsenis ir lietoti tautas medicīnā kā organisma aizsardzības spēju veicinātāji, pieder arī ehinācija, salvija, ugunspuķe un piparmētra.
Aizsardzība no bišu stropa
Ziedputekšņi ir bioloģiski aktīvs bišu produkts, ar kuru rudenī un ziemā iespējams stiprināt imūno sistēmu. Ziedputekšņus var lietot gan sausā veidā, lēni sūkājot, gan izšķīdinot ūdenī, var arī samalt pulverī un pa tējkarotei iejaukt jogurtā, sulā, piebērt augļu salātiem, brokastu pārslām, diedzētiem graudiem. Bišu maize ir vērtīgāka par ziedputekšņiem, jo tā ir ne tikai bioloģiski aktīvāka, bet arī organismam ērtāk izmantojama. To tāpat kā ziedputekšņus lieto pa tējkarotei vienu divas reizes dienas pirmajā pusē.
Propoliss tiek savākts no augu pumpuriem vai lapu kātiņiem, kuri izdala sveķainas vielas. To bites izmanto stropa dezinfekcijai. Tā sastāvā ir augu sveķi, ēteriskās eļļas, vasks un 5–15% ziedputekšņu. Pats vienkāršākais propolisa lietošanas veids ir pakošļāt pa gabaliņam. No rītiem var arī pasūkāt cukura graudiņu, uz kura uzpilināti 25 pilieni propolisa šķīduma spirtā. Tiem, kuri gada aukstajā sezonā mēdz bieži slimot ar augšējo elpceļu infekcijām, propolisu ieteicams lietot 1–3 mēnešu ilga kursa veidā. Ja imunitāte ir ļoti vāja, to var darīt divas reizes dienā ēdienreižu starplaikos.
Pēc pārslimotām infekcijas slimībām, antibiotiku kursa, kā arī gados veciem cilvēkiem imunitātes stiprināšanai iesaka bišu māšu peru pieniņu. Kapsulās fasēta peru pieniņa profilaktiskā dienas deva ir 200–300 mg, ieteicams to lietot trīs nedēļu kursa veidā divas reizes gadā – rudenī un agrā pavasarī. Šim bišu produktam arī piemīt stimulējoša iedarbība, tādēļ tas jālieto pa vienai kapsulai dienas pirmajā pusē.
Visa pamatā uzturs
Pēc fitoterapeita domām, labas imunitātes uzturēšanai ļoti liela nozīme ir ēdienam: “Uz pierādījumiem balstītās medicīnas vadlīnijās atzīmēts, ka cilvēka imunitāte un homeostāze (ķermeņa iekšējās vides relatīva nemainība) līdz pat 70% atkarīga no labas, veselīgas zarnu mikrofloras. Mēs savas zarnu baktērijas varam ietekmēt gan uz labo, gan slikto pusi tieši ar ēdienu, dzērienu un dzīvesveidu.” Viņš atsaucas uz japāņu gastroenterologu Hiromi Šinju, kurš pierādījis, ka gremošanas trakta veselību var iegūt un saglabāt tad, ja veģetārie jeb augu valsts pārtikas produkti aizņem 85–90%, bet gaļa un zivis ir 10–15% no ikdienas uztura.
Saskaņā ar viņa teikto lieliskas imūnmodulējošas spējas (tādas, kas ietekmē imūnās sistēmas aktivitāti) piemīt šitaki sēnēm. To sastāvā ir glikosaharīds, kas spēj pastiprināt imūnšūnu veidošanos. Svarīgi šīs sēnes termiski neapstrādāt, jo temperatūrā virs 50 grādiem vērtīgās vielas sadalās un zaudē ārstniecisko nozīmi, tādēļ tās jāēd svaigas vai jāžāvē. Žāvēto sēni samaļ pulverī un pievieno ēdienam pa tējkarotei divas trīs reizes dienā.
“Neaizmirsīsim ķiplociņu. Tas satur allicīnu, ēterisko eļļu un citas aktīvās vielas, kurām piemīt baktericīdas, pretvīrusu un pretiekaisuma īpašības. Pētījumos ir pierādīts, ka ķiploku lietošana uzturā uzlabo zarnu mikrobiomu, novērš disbakteriozi, bet tas uzlabo organisma imunitāti. Nevajag ķiploku košļāt, jo, savienojoties ar skābekli, tas zaudē fitoncīdās īpašības. Vajag sagriezt daiviņu ripiņās un no rīta iedzert ar ūdeni. Nebūs smakas, arī aktivitāte būs labāka,” pamāca Artūrs Tereško.
Imunitātes stiprināšanai svarīgi ir arī C, D, A, E, kā arī B grupas vitamīni. C, E un A vitamīns ir antioksidanti – bioloģiski aktīvas vielas, kuras novērš kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargājot organismu no brīvajiem radikāļiem, kuri bojā šūnas un vājina imūno sistēmu. Ar C vitamīnu ir bagāti augļi, ogas un dārzeņi, īpaši daudz tā ir mežrožu augļos, upenēs, kivi, smiltsērkšķu ogās. Piemēram, 100 gramos Latvijā audzētu upeņu askorbīnskābes daudzums ir robežās no 80 līdz 294 mg, pīlādžos – līdz 120 mg, dzērvenēs –- līdz 60 mg, mellenēs – līdz 25 mg. Daudz askorbīnskābes ir dažādu šķirņu kāpostos (arī skābētos), paprikā, lokos, spinātos, dillēs, seleriju un pētersīļu lapās, tomātos. Beta karotīnu (A vitamīnu) var uzņemt, lietojot burkānus, smiltsērkšķu ogas, aprikozes, arī žāvētas, upenes, dažādu šķirņu kāpostus, ķirbjus. Uztura speciālisti iesaka dot priekšroku svaigiem un saldētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, jo, termiski apstrādājot, tajos samazinās vitamīnu, īpaši C, daudzums.
Spēcīgs antioksidants ir arī selēns – mikroelements, kura avots ir graudaugi, zivis, jūras veltes, rieksti. Nonācis organismā, tas darbojas kā imūnsistēmas stiprinātājs. Tā kā pietiekamā daudzumā ar pārtiku to uzņemt nevar, imunoloģe Nataļja Kurjāne profilakses nolūkos iesaka lietot selēna preparātus. Vislabāk to darīt kursu veidā – vienu mēnesi rudenī, vienu – ziemā un vienu – pavasarī, bet vasarā ievērot pārtraukumu.
