Ar stingrāku likumu pret propagandas indi 9
Saeima piedāvā TV pamatpakās noteikt valodas ierobežojumu – vismaz 90% satura būtu jābūt ES valodās.
Kremļa propagandas kanāli ir kā žurku inde, kas ievīstīta vizuļojošos konfekšu papīriņos – varbūt tā nav nāvīga, bet šāda dezinformācija var izraisīt nekontrolējamas sekas, uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”). “Sabiedrība, kura netic pati sev un savai valstij, ir viegls upuris agresoram un ērts ierocis cīņā par politisko interešu ievērošanu. Un Latvija šajā ziņā nav unikāla. Kremļa propaganda ir problēma informācijas telpā vairākās valstīs. Taču Latvija ilgstoši neko nav darījusi. Nav izveidojusi mehānismu, kas spētu aizkavēt un pārtraukt kaitīga satura izplatību Latvijas televīzijas kanālos,” skaidro politiķe. Tādēļ viņas vadībā tapuši grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ar mērķi pasargāt lietotājus no propagandas indes.
Likumprojekts paredz paplašināt Latvijas jurisdikcijā esošo mediju loku, iekļaujot tajā programmas ar audiovizuāliem paziņojumiem latviešu valodā. Paredzēts paplašināt likuma regulējumu, attiecinot to ne tikai uz kabeļoperatoriem, bet arī citu televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tādām jaunām platformām kā interneta televīzijām, kas pašlaik gandrīz netiek kontrolētas. Tomēr vislielākās diskusijas, visticamāk, raisīs ierosinājums likumu papildināt ar prasību televīzijas pakalpojuma sniedzējam nodrošināt, lai pamatpakā vismaz 90% satura būtu ES valodās.
“Šādi grozījumi mazinās dezinformācijas riskus sabiedrībā un iespēju Latvijas valstij nelabvēlīgiem spēkiem maldināt sabiedrību, noskaņojot to pret esošo valsts iekārtu un Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem,” pārliecināti likumprojekta autori.
Pret likumprojektu debatēs iebilda Boriss Cilevičs (“Saskaņa”). Viņaprāt, piedāvātā jurisdikcijas paplašināšana esot tā pati nacionalizācija un būšot nereāli panākt, lai globāli pakalpojumu sniedzēji pakļautos Latvijas normām. Viņš arī šo likumprojektu pielīdzināja Krievijas izmisīgajiem mēģinājumiem slēgt interneta saziņas lietotni “Telegram”. Savukārt prasība 90% kanālu nodrošināt ES valodās neko nemainīs. “Ja pamatpakā būs trīs vai četri Krievijas kanāli, ko cilvēks grib skatīties, tad viņš tos arī skatīsies un nebūs nozīmes, ka atrodami vēl tur 50 vai 60 kanāli portugāļu vai spāņu valodā. Tas absolūti neko neietekmē. Izņemot papildu izdevumus pakalpojumu sniedzējam,” teica Cilevičs, piesaucot arī Eiropas Konvenciju par pārrobežu televīziju.
Skeptiski šos grozījumus vērtē arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Gunta Līdaka: “Labi, ka Saeima atver šo likumu grozījumiem, jo tas ļaus arī mums iesniegt savus priekšlikumus nozares stratēģiskai attīstībai. Taču pašreizējā likumprojekta redakcija nesasniegs mērķi – mazināt Krievijas propagandas ietekmi uz mūsu sabiedrību.” Viņasprāt, Latvijai būtu nevis jākoncentrējas uz ierobežojumiem un aizliegumiem, bet jāpieiet šai problēmai visaptverošāk, vairāk domājot par vietējo mediju satura attīstīšanu un sabiedrības medijpratības stiprināšanu. “Saeima mīl skatīties uz Lietuvas piemēru, kur ir stingrāki aizliegumi. Taču Igaunijā aizliegumu ir daudz mazāk, bet viņi aktīvi strādā, lai paši uzrunātu savu auditoriju. Rezultātā tur sabiedrība ir krietni imūnāka pret Krievijas propagandu,” norādīja Līdaka.
Pret likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 20 “Saskaņas” pārstāvji , kā arī divi ārpusfrakciju deputāti – Romans Miloslavskis un Romāns Mežeckis. Visi pārējie parlamentārieši atbalstīja NDK piedāvāto variantu.
Līdz šim Latvijas centieni stiprināt savas mediju telpas aizsardzību, nosakot aizliegumus, saskārušies ar neizpratni Eiropas institūcijās. Tomēr Lībiņa-Egnere pārliecināta, ka arī tur izpratne pieaugusi: “Pēc Skripaļa indēšanas gadījuma pat Lielbritānija, kura līdz šim uzskatīja, ka vārda brīvība ir tāda, kurā kanāla saturs vispār nebūtu jārecenzē, ir sapratusi, ka propagandas kanāli ir indējuši arī Lielbritānijas sabiedrību.”
Ar Krievijas propagandu saskaras ne tikai Latvija, bet arī citas Eiropas valstis, kas jau ieviesušas savus aizsardzības mehānismus. Piemēram, Moldovā nesen tika ieviests aizliegums izplatīt Krievijā ražotu mediju saturu vietējos televīzijas kanālos. Lietuvā kopš 2013. gada vietējais mediju uzraugs vairāk nekā 10 reizes ir vērsies pret kara propagandas un naida runas izplatību Krievijas TV kanālos, vairākkārt aizliedzot šādu kanālu retranslāciju Lietuvā. Lietuvieši arī jau ieviesuši valodas prasību par 90% ES valodās pamatpakās.
