– Vai, iestudējot “Cerību ezeru”, bieži mājās spēlējat klavieres? 26
– Nespēlēju vispār. Daļēji arī tādēļ, ka mājās notiek remonts, kas metaforas līmenī – kā vienas pasaules nomaiņa ar citu – atainots arī izrādē. Kur pagaidām mitinos, tur klavieru nav.
– Arī mans jautājums bija domāts kā metafora. Esat teicis, ka pie klavierēm sēžaties uztraukumā, jo šai nodarbei piemītot terapeitisks raksturs.
– Uztraucos ne vairāk kā pirms jebkuras pirmizrādes. Diezgan atklātā tekstā pasakām, ka mūsu darbs droši vien tiks dažādi interpretēts, izmantots politiskos nolūkos, ko gan negribētos. Jo runa izrādē vispirms ir par cilvēcību, kas taču ir pāri visam. Vismaz es tā domāju.
Radošā vizītkarte
VLADISLAVS NASTAVŠEVS
Dzimis 1978. gadā Rīgā. Mācījies P. Jurjāna mūzikas vidusskolā vijoļspēli un klavierspēli.
Studējis aktiermākslu Pēterburgā un režiju Londonas “Central Martens College of Art and Design”, kur ieguvis bakalaura grādu.
Par iestudējumu “Mitjas mīlestība” nominēts 2010./2011. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai kā labākais jaunais skatuves mākslinieks. Par izrādēm “Jūlijas jaunkundze” Valmieras teātrī un “Dzin” teātrī “Dirty Deal Teatro” nominēts 2011./2012. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai kā labākais režisors. Izrāde “Jūlijas jaunkundze” izvirzīta “Spēlmaņu nakts” balvai kā labākā izrāde.
Režisors iestudējis izrādes arī Maskavā, Gogoļa centrā – “Mitjas mīlestību”, “Bailes apēd dvēseli” pēc Vernera Fasbindera filmas motīviem un Eiripīda “Mēdeju”. Spilgtāko darbu vidū arī V. Šekspīra “Makbets” Valmieras teātrī.
