Neparastās draudzenes – Džirdžentanas kazas 0
Džirdžentanas kazu (Capra Girgentana) dzimtene ir Sicīlija, kur tās agrāk klejojušas pa kalniem un izdzīvojušas ļoti pieticīgos apstākļos. Šobrīd šie dzīvnieki ir diezgan liels retums. Kā saudzējama šķirne galvenokārt sastopama zoodārzos. Trīs šīs eksotiskās kazas patlaban mitinās mini zoodārzā “Dobuļi” Iecavas novada Dzimtmisā.
Šķirnes nosaukums cēlies no mūsdienu Agridžento pilsētas senā nosaukuma Džirdženti (Girgenti). Šīs kazas uzmanību pirmkārt piesaista ar neparastajiem spirālveida ragiem. Kā zināms, citām kazu šķirnēm, tostarp Angoras, ragi ir virzīti uz sāniem, bet džirdžentanām tie ir gluži kā korķviļķi, kas stiepjas uz augšu. Jo vecāka kaza, jo spēcīgāki ragi stiepjas pretī debesīm.
Otra savdabīga Džirdžentanas šķirnes kazu pazīme – pie kakla aug tādi kā aptuveni desmit centimetrus gari gaļīgi “puļķīši”, pārklāti ar spalvu. Tie kalpo skaistumam gluži kā sievietēm auskari, stāsta mini zoodārza “Dobuļi” saimniece Agita Ķelpe. Līdzīgi veidojumi esot arī dažu citu šķirņu kazām, arī Zānes.
“Dobuļos” mītošajai kazai Elmai ir jau pieci gadi, viņas meitai Emmai un dēlam Zigim – viens gadiņš. Kopš Elma dzīvo “Dobuļos”, tai mazuļi ir bijuši divas reizes, pirmajā metienā – viens, otrajā – divi. Nav zināms, cik reizes Elma ir kļuvusi par mammu iepriekšējās mājās. Dobuļu saimnieki Agita un Varis Ķelpes Džirdžentanas kazu un āzi iegādājās kādā privātā mājdzīvnieku zoodārzā Vācijā. Šā zoodārza saimnieks stāstīja – kādam Džirdžentanas šķirnes āzim dabūjis uz pusi saīsināt ragus, jo citādi blējējs nav vairs varējis tikt iekšā kūtiņā. Ragi arī bija tik smagi, ka traucēja dzīvniekam normāli justies. Diemžēl Vāczemē pirkto āzi “Dobuļu” saimniekiem nācās pārdot, jo tā pēcnācēji neatbilda šķirnes standartiem.
– Vēlamies, lai visi “Dobuļu” dzīvnieki atbilst šķirnes prasībām. Negribam savā zoodārzā turēt dzīvniekus tikai šķirnes nosaukuma dēļ. Standarts nosaka, ka Džirdžentanas kazu apmatojumam ir jābūt baltam, pieļaujams ir tikai neliels brūnās krāsas piejaukums. Bet Elmas un Vācijā pirktā āža dēls Zigis pamazām kļūst arvien brūnāks, kas galīgi neatbilst šķirnes prasībām. Tāpēc šobrīd esam nolēmuši iegādāties jaunu Džirdžentanas āzi, – stāsta “Dobuļu” saimniece.
Džirdžentanas kazas necērp, jo kazu spalva ir pārāk asa un stingra, lai no tās varētu darināt cimdus un zeķes. Vienīgās kazas, kuras cērp, ir Angoras. Džirdžentanas kazām spalva pamazām dabiski izkrīt un izaug no jauna.
Sicīlijā Džirdžentanas kazas agrāk izmantoja piena ieguvei, to piens esot ļoti garšīgs. “Dobuļu” saimnieki savas eksotiskās kazas nekad nav slaukuši un pienu nav pat pagaršojuši, ļauj to izzīst kazlēniem. Tie ar mātes pienu var našķoties, cik vien ilgi vēlas.
Atšķirībā no Angoras kazām, kam patīk cilvēka sabiedrība, Džirdžentanas kazas ir daudz mežonīgākas. Tomēr Dobuļu saimniekiem arī tās ir izdevies pieradināt pie cilvēku tuvuma.
Lai gan barības ziņā šīs kazas ir ļoti pieticīgas, “Dobuļos” tās saņem ne tikai zāli vai sienu, bet arī kombinēto barību un auzas. Šāda pilnvērtīga barība tās padara spēcīgākas. Ņemot vērā, ka nākušas no dienvidu zemes, tās mīl siltumu. Džirdžentanas kazām nav pavilnas, kas sildītu ķermeni, stāsta Agita. Šā iemesla dēļ “Dobuļu” saimnieki ziemā savas mīlules tur apkurinātā kūtiņā. Lai Džirdžentanas kazas justos kā dzimtenē, aplokā uzbērts kalns. Kazām ļoti patīk pa to kāpelēt augšā un lejā.
