Baltkrievijā ar spiedienu un draudiem: krimināllieta pret ārstu un žurnālisti, ne iespējamiem slepkavām 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cenzūra sporta žurnālistikā, spiediens un finansiālu sviru izmantošana pastāvošajai varai labvēlīgu vēstījumu paušanā vai norādēs klusēt – Baltkrievijas neleģitīmais prezidents Aleksandrs Lukašenko arīdzan sporta nozari izmanto, lai par visām varītēm noturētu varas zizli savās rokās.
Iznīcina izdevumu
Baltkrievijas populārākais sporta izdevums “Pressball” kopš 2013. gada daļēji pieder Baltkrievijas Futbola federācijai. Saskaņā ar līgumu tā nedrīkstēja iejaukties kadru un avīzes politikas jautājumos, līdz šai vasarai to arī ievērojot.
Pēc valsts prezidenta vēlēšanām ar spiediena palīdzību tika iegūta kontrole pār lielāko daļu akciju, nomainīti jau divi galvenie redaktori, atlaisti labākie žurnālisti, tiek cenzēts saturs, izdevumam nonākot uz iznīkšanas robežas.
“Janvārī mums apritēs 30 gadi, un pirmo reizi saskaramies ar šādu situāciju. Mums ir tradīcija noteikt gada cilvēku, šoreiz aptaujā pārliecinoši ar 65 procentiem balsu uzvarēja (basketboliste) Jeļena Ļevčenko, kura piedalījās miermīlīgajos protestos un tika aizturēta, 15 diennaktis pavadot cietumā. Taču publicēt rezultātus aizliedza,” “Latvijas Avīzei” teic “Pressball” žurnālists Vjačeslavs Fedorenkovs.
Likteņa ironija, ka vienreiz par gada cilvēku atzīts Aleksandrs Lukašenko – 1997. gadā, jo pirmajos valdīšanas gados viņš daudz darījis sporta labā. Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu kļuva 1994. gadā.
Visas pazīmes rādot, ka futbola federācijas vadība ir tikai izpildītāja un pavēles nāk no politiskās varas. “Lēmumi, kā minimums, tiek pieņemti sporta ministrijas līmenī, ar ko mums vienmēr bijušas sarežģītas attiecības, jo rakstām ne to, ko grib lasīt viņi, bet to, ko domājam mēs,” norāda Fedorenkovs.
Redakcija plāno vērsties futbola virsorganizācijās UEFA un FIFA, lai tā sniedz savu situācijas vērtējumu, jo valsts nedrīkst iejaukties futbola dzīves vadīšanas jautājumos un arī kontrolēt medijus.
Lojāli cilvēki
Ja pat uz samērā neitrālo sporta tematiku uzlikts cenzūras zobens, var tikai iztēloties, kas notiek visās pārējās nozarēs.
“Lukašenko visai nesen izteicās, ka sports ir vislielākā politika. Kad kāds cenšas teikt, ka sports nav politika, es saku, ka sports nebūs politika tad, kad sportisti nebūs daļa no sabiedrības. Šobrīd politika ir viss. Man saka – nerakstīt par politiku. Bet, piemēram, jautājums par pasaules čempionātu Minskā – kā par to var nerakstīt? Protestu pirmajās dienās tika apcietināts un piekauts hokejists Iļja Ļitvinovs. Nerakstīt par to? Apcietināja Ļevčenko, vēl arī citus sportistus un sportam tuvus cilvēkus. Kad par to rakstām, rodas naids un vēlme mums aiztaisīt muti,” atzīst Vjačeslavs Fedorenkovs.
Decembrī pēc 42 apcietinājumā pavadītajām dienām tika atbrīvota “Mis Baltkrievija 2008”, kādreizējā futbola kluba Brestas “Dinamo” preses sekretāre Olga Hižiņkova.
Baltkrievijas sporta organizāciju vadībā sistemātiski nonāk Lukašenko varai lojāli cilvēki. “Tev jābūt paklausīgam un vadāmam. Tā tas notiek jau ilgu laiku, hokejā – no 1998. gada, bet tagad jau tādā galējā izpratnē. Augustā Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidenta amatā Genādiju Savilovu nomainīja Dmitrijs Baskovs. Savilovu nevarēja nosaukt par nelojālu, bet acīmredzot nebija pietiekami lojāls, tagad jau liek personiski padotus cilvēkus,” secina Fedorenkovs.
Baskova vārds tiek saistīts ar opozīcijas aktīvista Romāna Bondarenko slepkavību. Paradoksāli, ka krimināllieta ierosināta nevis par slepkavību, bet gan pret ārstu un žurnālisti, kas pretēji tiesībsargājošo ziņotajam, ka Bondarenko liktenīgajā vakarā bijis alkohola reibumā, publiskoja faktu, ka viņš bija pilnīgi skaidrā. Tikmēr Latvijas melnajā sarakstā iekļautais Baskovs turpina vadīt federāciju.
Pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un varas iestāžu vardarbīgo rīcību protestu laikā parakstījās apmēram tūkstoš Baltkrievijas sporta sabiedrības cilvēku, tomēr kopumā viņu attieksme pret Lukašenko režīma rīcību bijusi visai rezervēta.
“Pirms mēneša parādījās arī vēstule par atbalstu Lukašenko, kur ir pāris tūkstošu parakstu. Esmu pārliecināts, ka pirmo vēstuli parakstīja labprātīgi un saprotot, ar ko tas var beigties, un personīgi zinu, kā tapa paraksti šai atbalsta vēstulei – ar spiedienu, draudiem atņemt līgumu, jaunākajiem sportistiem – radot problēmas universitātē,” stāsta Fedorenkovs.
Hokejisti klusē
Latvijas politiskā elite jau vasaras izskaņā uzsvēra, ka nākamā gada pasaules hokeja čempionātu nevēlas rīkot kopā ar asiņaino Lukašenko režīmu. Baltkrievu žurnālists saprot Latvijas pozīciju un to atbalsta, jo šādā situācijā nekas labs no pasaules čempionāta Minskā nesanākšot: “Tas nebūs turpinājums brīnišķīgajai atmosfērai, kas valdīja 2014. gadā. Daļa sabiedrības grib čempionātu, daļa – ne, uzskatot, ka nav īstais laiks un vieta. Ir arī tāds viedoklis – ja notiks, labi, dabūsiet vēl vienu protestu vilni, un pamēģiniet ārzemju žurnālistu, fanu klātbūtnē izmantot ūdensmetējus.”
“Lielākā daļa hokejistu izvēlas par notiekošo nerunāt. Iespējams, vajadzētu, daudzi pārmet, ka klusē, bet viņiem rokas saista līgumi, tāpēc es saku – negaidiet, ka iestāsies pret varu, pietiek, ka skaļi to neatbalsta. Jau ar klusēšanu viņi izsaka savu pozīciju. Tikai bijušais izlases kapteinis Vladimirs Deņisovs, kurš jau acīmredzot pēc traumas beidzis karjeru, ir nosodījis notiekošo,” viņš piebilst.
Baltkrievijā miermīlīgi protesti ar agresīvu varas pretdarbību notiek ik svētdienu jau teju piecus mēnešus.
Tajos vairs nepiedalās tik daudz cilvēku kā vasarā, taču viss turpinās un mainījusies taktika – pulcēšanās notiek nevis Minskas centrā, bet rajonos. “Esmu pārliecināts, ka cilvēkiem ir spēks turpināt, pārāk tālu vara bija aizgājusi. Ar īpašu demokrātiskumu tā nebija izcēlusies, taču visam ir robežas, un viņi to pārkāpa,” uzsver žurnālists. Viņš domā – ja Lukašenko nepieļaus atkārtotas brīvas vēlēšanas, gaidāmas nopietnas sadursmes. Cik drīzā nākotnē, gan esot grūti pateikt.
