Apgrūtināta vēdera izeja nav nekāda reta parādība. Kad jāsāk satraukties? 20
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apgrūtināta vēdera izeja nav nekāda reta parādība. Šad tad ar to nākas saskarties gandrīz ikvienam, piemēram, ceļojuma laikā. Kā norāda Veselības centru apvienības proktoloģe ķirurģe Baiba Putniņa, ilgstoši no tiem cieš 12–27% iedzīvotāju, lielākoties sievietes grūtniecības un menopauzes laikā.
Gribas, bet nevar
To, ka cilvēks trīs reizes nedēļā vai retāk apmeklē mazmājiņu lielās vajadzības dēļ, ārsti jau uzskata par aizcietējumu, it īpaši, ja fēces ir sausas, cietas, grubuļainas, ir apgrūtināta vēdera izeja, – lai tā notiktu, vajadzīga papildu piepūle, jūtams diskomforts, sāpes.
Proktoloģe stāsta, ka daļa primāro aizcietējumu saistīti ar zarnu darbību (normāla un lēna zarnu tranzīta laika aizcietējumi), bet ir arī tādi, kurus visprecīzāk varētu apzīmēt ar vārdiem “gribas, bet nevar”. Savukārt sekundāro cēlonis var būt gan citas slimības, tajā skaitā neiroloģiskas, sistēmiskas vai vairogdziedzera saslimšanas, kalcija vielmaiņas traucējumi, gan noteiktu medikamentu lietošana, gan anatomiskas izmaiņas, piemēram, zarnu sašaurinājums pēc operācijas.
“Palielinās to sekundāro aizcietējumu skaits, kuri saistīti ar psihoemocionāliem faktoriem. Gan visas negācijas, kas saistās ar notikumiem pasaulē, gan ilgā mājsēde, izolācija un stress veicina šīs problēmas prevalenci sabiedrībā,” novērojusi Baiba Putniņa.
Tiem cilvēkiem, kuri depresijas ārstēšanai ilgstoši spiesti lietot vairākus recepšu medikamentus – kā antidepresantus, tā sedatīvos līdzekļus –, jāņem vērā, ka tie iedarbojas nomierinoši ne tikai uz centrālo nervus sistēmu, bet arī uz kuņģa un zarnu traktu, provocējot aizcietējumus.
Proktoloģe iesaka šiem cilvēkiem jau laikus koriģēt uzturu un paralēli lietot uztura bagātinātājus, kuri novērstu šo problēmu, kā arī konsultēties ar psihiatru par iespējām nomainīt medikamentus pret citiem, kam nav šādu blakņu.
Arī dažādos dzīves posmos, it īpaši sievietēm, var pieaugt aizcietējumu risks.
“Visbiežāk tie veidojas grūtniecības otrajā trimestrī, kad, auglim attīstoties, mehāniski tiek nospiestas kā zarnas, traucējot peristaltiku, tā arī asinsvadi, kas savukārt provocē hemoroīdu rašanos. Grūtniecības laikā izdalās hormoni, kuri relaksējoši iedarbojas uz muskulatūru, paralēli “nomierinot” arī zarnu darbību. Papildu riska faktori ir mazkustīgums, nepietiekama šķiedrvielu un šķidruma uzņemšana,” norāda ārste.
Pēc dzemdībām, it īpaši atkārtotām, rodas anatomiskas izmaiņas iegurnī, kuru dēļ, gadiem ejot, var attīstīties rektocēle – taisnās zarnas priekšējās sienas izspīlējums maksts virzienā, kuras iemesls ir starpenes muskulatūras vājums. Simptomi, kuru vidū ir arī apgrūtināta vēdera izeja, visbiežāk parādās tikai menopauzē.
Šķiedrvielas, ūdens un kustības
“Galvenie vēdera izejas cietinātāji ir milti un miltu izstrādājumi, rīsi, kā arī produkti ar lielu olbaltumvielu daudzumu, īpaši sarkanā – cūkas, liellopa, jēra, medījuma – gaļa, jo, nonākot gremošanas sistēmā, tā tiek ļoti ilgi pārstrādāta, samazinot zarnu tranzīta laiku. Nereti nākas konsultēt pacientes, kuras uzsākušas olbaltumvielu diētu un kurām tādēļ radušās problēmas ar vēdera izeju,” stāsta proktoloģe.
Lai gan kafijai, tāpat kā alkoholiskajiem dzērieniem, piemīt īpašība izvadīt no organisma šķidrumu, pievienojot dzērienam pienu vai krējumu, ar savu stimulējošo efektu tā var labvēlīgi ietekmēt vēdera izeju, īpaši sievietēm, ar nosacījumu, ka papildus jādzer arī ūdens.
Bieži vien aizcietējumu gadījumos iesaka lietot šķiedrvielas, kādu bezrecepšu medikamentu un vairāk kustēties. Ko vēl? Viens no vienkāršākajiem līdzekļiem ir kliju lietošana un mērenas kustības, kas darbina vēdera priekšējās sienas muskulatūru un veicina zarnu peristaltiku.
Dažreiz vēdera izeju atvieglo no rītiem izdzerta glāze silta ūdens vai karote augu eļļas tukšā dūšā. Vēl viens ieteikums – neciesties, bet apmeklēt tualeti, tiklīdz radusies šāda vajadzība. Katru reizi, kad tiek aizturēta vēdera izeja, piemēram, darba specifikas dēļ, nostiprinās reflekss un var rasties tā saucamie ieraduma aizcietējumi.
Savukārt tualetes apmeklēšana vienā un tajā pašā laikā, piemēram, pēc brokastīm vai vakariņām, veicina pretēja ieraduma veidošanos.
Tiem, kuri pošas garākā ceļojumā, ārste iesaka paņemt līdzi kādu līdzekli vēdera izejas veicināšanai, piemēram, mikroklizmas.
Kad pie ārsta?
Ja apgrūtināta vēdera izeja mijas ar caureju, ja manāms asiņu vai gļotu piejaukums, ja ģimenē bijusi ļaundabīga zarnu saslimšana, proktoloģe iesaka vērsties pie ģimenes ārsta un veikt slēpto asiņu testu fēcēs. Iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados to apmaksā valsts. Saņemot testa komplektu, to viegli var veikt mājās un nogādāt ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā. Savukārt, ja vairākas dienas jūtamas sāpes, diskomforts, taisnās zarnas asiņošana vai citi simptomi, jāvēršas pie proktologa.
Pati svarīgākā un informatīvākā zarnu izmeklējuma metode ir kolonoskopija, ar kuras palīdzību var diagnosticēt resnās un taisnās zarnas slimības, tajā skaitā audzējus, kuru dēļ var būt apgrūtināta vēdera izeja. Vēl viena izmeklēšanas metode ir taisnās zarnas apskate – rektoskopija, kuru veic proktologs ar speciālu ierīci – rektoskopu. Specifiski izmeklējumi, uz ko pacientu nosūta speciālists, ir resnās zarnas tranzīta laika noteikšana un defekogrāfija. Abas ir rentgenoloģiskās izmeklēšanas metodes, no kurām pirmā sniedz informāciju par resnās zarnas darbību un tās izmaiņām, bet otrā ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālo kanālu, kā arī vēdera izejas īpatnības. Dažreiz nepieciešama arī anorektālā manometrija, kas ļauj izmērīt muskuļu spēku, refleksu secību un spiedienu anālajā kanālā. “Reizēm vēdera izeju apgrūtina saspringtie muskuļi. Šis izmeklējums ļauj izvērtēt, kuri tieši muskuļi rada aizcietējumu, un nosūtīt pacientu uz terapiju, kas vērsta uz noteiktu muskuļu atslābināšanu vai stimulēšanu,” norāda Baiba Putniņa. Ārste novērojusi, ka pacienti mēdz veikt Kēgela vingrinājumus, iegurņa pamatnes muskuļu stiprināšanai, tā panākot tieši pretēju efektu – šīs zonas muskuļu hipertonusu. Anatomisko īpatnību dēļ tas īpaši raksturīgs vīriešiem.
Neārstēti aizcietējumi ilgtermiņā var radīt plīsumus un hroniskas plaisas, var veicināt polipu un strutainu iekaisumu – fistulu – rašanos, taisnās zarnas noslīdējumu un hemoroīdu slimības paasinājumu. Ja vairākas dienas nav izgājis vēders, spiešanas dēļ hemoroīds var izslīdēt, nereti veidojas akūta perianāla vēnu tromboze – asiņu receklītis zemādā, kas var kļūt lielāks, sāpīgs, pēkšņi plīst.
