Olafs Zvejnieks: Vai varam uzskatīt, ka energoresursu sadārdzinājuma radītā problēma ar šiem atbalstiem ir atrisināta? 14
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības atbalsta pasākumi saistībā ar energoresursu cenu celšanos ir īstermiņa, bet krīze pēc īstermiņa parādības neizskatās, gluži otrādi.
Visdažādāko nozaru pārstāvji zvana trauksmes zvanus, brīdinot par neizbēgamo preču un pakalpojumu cenu celšanos energoresursu sadārdzinājuma dēļ – un tas attiecas ne tikai uz acīmredzamiem un saprotamiem gaidāmajiem cenu pieaugumiem pārtikai un citām pamatprecēm, bet arī uz mazāk acīmredzamiem – kā gaidāmais cenu pieaugums apdrošināšanas pakalpojumiem, par kuru brīdinājusi Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Īpaši tur brīnīties nebūtu par ko, jo energoresursu cenu izraisītais inflācijas cunami skāris arī viņus.
Vienlaikus valdības atbalsta pasākumi mērķēti galvenokārt tikai uz mazturīgo iedzīvotāju atbalstu. Piemēram, “energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai Latvijā jānodrošina mērķēts atbalsts maznodrošinātākajiem sabiedrības pārstāvjiem uz noteiktu laika periodu” – šādu nostāju pēdējās nedēļās vairākkārt paudis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Un valdība tieši tā arī dara – pagājušajā nedēļā tika apstiprināta atbalsta pakete iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām veselu 250 miljonu eiro vērtībā, kas papildināja iepriekšējo lēmumu iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam par elektroenerģijas sadales tarifu samazinājumu aptuveni 70 miljonu vērtībā.
Galvenie atbalsta veidi ir pabalsti par bērniem un studējošajiem, par senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, mājokļa pabalsts un kompensācija mājsaimniecībām par siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.
Vai varam uzskatīt, ka energoresursu sadārdzinājuma radītā problēma ar to ir atrisināta?
Diez vai, jo traucē rudimentāras loģiskās domāšanas paliekas. Pirmkārt, atbalsts ir nokavēts vismaz par trijiem, ja ne četriem mēnešiem. Ne vēlāk kā oktobrī bija skaidrs, ka ziemā gaidāma liela enerģētiskā krīze, jo gāzes cenas pērnajā vasarā nebija kritušās – patiesību sakot, tās vasarā bija augstākas nekā pērnajā ziemā, tātad apkure un elektrība šoziem būs ļoti dārga.
Nauda jau ir izņemta no iedzīvotāju un uzņēmumu kabatām. Un kur tā palika? Pirmkārt, to saņēma gāzes, elektroenerģijas un siltuma piegādātāji, bet, otrkārt, valsts budžets – PVN un gāzes un degvielas akcīzes nodokļa veidā. Energoresursu cenu vairākkārtīgā pieauguma dēļ valsts budžeta ieņēmumi no šiem nodokļiem arī ir pieauguši vairākkārt.
Ir arī otra nelaime – valdošās koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Šķiet, ka valdība joprojām dzīvo tajās ilūzijās, kas bija plaši izplatītas pērnajā vasarā – proti, ka šis sadārdzinājums ilgs tikai vienu apkures sezonu.
Visiem, kas tā domā, iesaku izlasīt interviju ar AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. Viņš saka tā: “Šobrīd “forward” darījumos 2022. gada jūlijā gāzi var nopirkt par apmēram 60 eiro/MWh. Zemāk cena diez vai kritīs, jo Eiropas gāzes krātuves šoziem piepildītas netika, maijā tās būs pilnīgi tukšas un pieprasījums pēc gāzes būs augsts. Arī ģeopolitiskā situācija neveicina cenu stabilizāciju.
Kas ir 60 eiro/MWh? Tā ir cena, kas ir gandrīz divas reizes mazāka nekā pašreizējā 113 eiro/MWh cena, taču arī šī cena ir ļoti augsta – vairākas reizes augstāka par desmitgades vidējo cenu. Ekonomika pie šādām energoresursu cenām normāli funkcionēt nespēs – šādu cenu var izturēt dažus mēnešus, bet ilgtermiņā tā nav samaksājama.
Vai cenas iespējams atgriezt normālā līmenī bez politiskas iejaukšanās? Diez vai, un jautājums ir – cik ilgu laiku tas prasīs? Iespējams, ka, enerģiski rīkojoties, to var izdarīt pa gadu, bet varbūt arī ne, un jārēķinās ar divu vai trīs gadu periodu. Un valdībām būs jāpieņem lēmumi, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus šajā periodā.”
Ja tā ir jaunā realitāte, tad skaidri izriet arī secinājums, ka jaunā valdības atbalsta pakete ir tikai spainis ūdens, ar kuru tiek mēģināts apdzēst ugunsgrēku. Ir acīmredzami, ka tas neizdosies, tādēļ arī jautājums – ko darīsim tālāk?
