Māris Zanders: Jāatsakās no idejas, ka sabiedrībā ir iespējams sasniegt vienmērīgu un pietiekami augstu racionalitātes līmeni 8
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šūmēšanos sabiedrībā izraisījusi ziņa, ka Saeima gatavojoties izskatīt iespēju pastiprināt atbildību par aicinājumiem neievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus Covid-19 kontekstā.
Lai gan vēlāk izrādījās, ka runa ir par administratīvo, nevis kriminālatbildību (Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Jura Rancāna skaidrojums), maisam, kā saka, gals bija vaļā.
Lai gan es personīgi neuzskatu, ka šādas idejas liecina par vēlmi ierobežot izteikšanās brīvību, iespējamo atbildības pastiprināšanu vērtēju skeptiski divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, manuprāt, ir neiespējami pierādīt cēloņsakarību starp personas A izteikumu un personas B rīcību, ja A uz šādu rīcību nav tieši aicinājis.
Pandēmija šajā aspektā ir tikai kārtējā situācija, jo, piemēram, sociālo tīklu platformas jau gadiem mokās ap jautājumu, ko darīt, ja persona B, teiksim, Jaunzēlandē personas A Grenlandē apgalvojumu, ka, pēc A domām, rīt būs pasaules gals, interpretē tā, ka ir pēdējais brīdis piedzerties nemaņā un sarīkot avāriju (un šis vēl ir salīdzinoši maigs piemērs…).
Īsi sakot, lai kāds ignorētu epidemioloģiskos ierobežojumus, nav nemaz nepieciešams, lai vēl kāds cits nepārprotami aicinātu to darīt.
Otrkārt, ja vara ķeras pie sodu instrumenta, mēģinot – pat ar vislabākajiem nodomiem – šādi pasargāt sabiedrību, tad rodas jautājums, no kā vēl sabiedrība ir sargājama.
Skaidrs, ka cilvēks, kurš ignorē piesardzības pasākumus, apdraud citu veselību, tomēr to darītu arī, piemēram, par kovidu no sirds satraucies cilvēks, kurš steidz dalīties ar pārējiem ar tādām “ārstniecības” vai “profilakses” metodēm, par kurām eksperti šausmās saķer galvu.
Respektīvi, ja būtu soda sankcijas par publisku apgalvojumu, ka aizsargmaskas valkā tikai muļķi, tad principā sodam vajadzētu būt arī par apgalvojumu, ka pandēmijas laikā vispareizāk ir sākt dienu, izdzerot sauju antibiotiku. Vai pudeli degvīna – kas nu kuram tuvāks…
Lai cik šokējoši dažkārt ir publiskajā telpā lasāmie izteikumi, ir jāatsakās no, šķiet, 18. gadsimtā sakņotās idejas, ka sabiedrībā ir iespējams sasniegt vienmērīgu un pietiekami augstu racionalitātes līmeni.
Ņemot vērā, ka Rancāns paudis gatavību apspriesties ar ekspertiem, es rekomendētu arī sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvjus, kuri ikdienā nodarbojas ar priekšstatu pētīšanu.
Piemēram, šoruden iznāca Aigara Lielbārža “150. kolekcija. Buramvārdi”, kas ir jo interesantāka tādēļ, ka t. s. debesu grāmatas Latvijā plaši cirkulēja ne tikai 19. gadsimtā (“ko var gribēt?!”).
Proti, ja arī 20. gadsimtā cilvēki uzskatīja, ka galvassāpes pāries, ja deviņas reizes norunās “Uz mūsu Kunga Kristus Galvas zied trīs rozītes: tā pirmā viņa jaunības, tā otrā viņa tikuma, tā trešā viņa gribēšana. Galvas sāpe, paliec klusu!”, tad, kā saka, es ne par ko nebrīnos arī šodien.
Lai cik satraucošas būtu viltus ziņas Covid-19 kontekstā, ir jāsaprot, ka nevar dažu nedēļu vai pat mēnešu laikā nostiprināt adekvātus priekšstatus par dabaszinātņu pamatiem, ja tādi dažādu iemeslu dēļ nav izveidojušies vairākās paaudzēs.
Ja šī pandēmija ir atklājusi zināšanu trūkumu, tad tas tikai nozīmē, ka ir pacietīgi šādas zināšanas jāveido, necerot uz drīziem panākumiem (un, atvainojos par cinismu, šī jau nebūs pēdējā reize, kad zināšanas noderēs).
Ir jāpiemērojas. Kā piemēru lietojot citu šogad iznākušu darbu – Ievas Ančevskas “Latviešu dziedināšanas tradīcija” –, būs labi, ja plašākas intereses par zinātni rezultātā kāds sapratīs, ka nevajag lietot asiņošanas apturēšanai peļu mēslus un gaiļa asinis, jo “receptē” patiesībā domāti ir melnie graudi (vilkazobi) un biešu sula.
Respektīvi, es neesmu pārliecināts arī par graudu un sulas efektivitāti, bet vismaz…
Savukārt eksperta vai amatpersonas lielākā kļūda ir tā, ja skaidrošanas darbu sāk tā, kā “zemnieku draugs” Jaunais Stenders 1805. gadā kādā vārsmojumā: “Latvieši no savas mīļas, dārgas dumjības negrib šķirties kā sūda bambals no saviem mīļiem sūdiņiem…”
Šāda gaismas nešana nebūs efektīva. Nav vērts dusmoties, ir jāuzlabo izglītības sistēma.
