Ar smaidu par nopietno… Joki par tiesu un nokļūšanu līdz tiesai 0
Tiesā.
– Apsūdzētais, vai jūs beidzot nosauksiet savu līdzdalībnieku?
– Tā tik vēl trūka! Lai es savu brāli nodotu…
***
Tiesas zālē.
Tiesnesis: – Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: – Jā.
Balss no zāles: – Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: – Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: – Tieši tā.
Balss no zāles: – Maita, tāds maita.
Tiesnesis: – Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet, lūdzu, savaldieties.
Balss no zāles: – Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai “nav man, nav”.
***
Notikusi izvarošana divstāvu mājā. Kā liecinieks pieaicināts krāsotājs, kurš nozieguma brīdī no ārpuses krāsoja māju.
– Kur jūs atradāties? – jautā tiesnesis.
– Es stāvēju uz trepēm un krāsoju sienu blakus otrā stāva logam, un pamanīju, kā mājās iezagās šis vīrietis. Pēc tam visu notiekošo vēroju pa logu.
– Ko jūs redzējāt?
– Viņš ieskrēja istabā un nogrūda meiteni gultā.
– Un pēc tam?
– Tad viņš viņai norāva apģērbu.
– Tālāk?
– Viņš uzgūlās viņai virsū.
– Un…?
– Un tālāk es neko neredzēju, jo trepes salūza un es nokritu.
– Kāpēc?
– Jo uz trepēm atradās jau deviņi cilvēki.
***
Tiesnesis: – Lieciniek, ko jūs darījāt 1989.gada 18.decembrī plkst. 11.42?
Liecinieks: – Tā… es sēdēju krēslā… ar kalendāru rokās… un skatījos pulkstenī.
***
– Mēs meklējam pilsoni Ivanu Petrovu aizdomās par smaga nozieguma izdarīšanu. Vai pazīstat šo personu?
– Jā, tas ir mans dvīņu brālis.
– Vai varat aprakstīt, kā viņš izskatās?
***
Tiesnesis jautā apsūdzētai blondīnei: – Kāpēc jūs noindējāt kaimiņus? – Man veikalā teica, ka tarakānus labāk indēt kopā ar kaimiņiem.
***
Izmeklētājs iztaujā cietušo, kurš guļ slimnīcā: – Tātad jūs sakāt, ka neatceraties, kāds izskatījās tas pilsonis, kurš ielauzās jūsu dzīvoklī, izrāva jums no rokām perforatoru un, atvainojiet, iebāza jums dibenā? Bet varbūt to redzēja kāds liecinieks?
– Nu, kādi liecinieki sestdien sešos no rīta?!
***
Policija tikko klauvēja pie manām durvīm. Kad es atvēru, viņi teica, ka mans suns esot dzinies pakaļ cilvēkam uz velosipēda. Ko viņi var izdomāt: manam sunim nav velosipēda!
***
Amerikānis ierodas pie advokāta un lūdz padomu: – Kaimiņš ir parādā man piecus simtus dolāru un neatdod. Vai es varu tiesiskā ceļā tos atdabūt?
– Jūs varat, bet nepieciešams rakstisks apliecinājums, ka viņš ir jums parādā. Vai jums ir šāds pierādījums?
– Diemžēl nav. Viņš paņēma tāpat vien.
– Tad uzrakstiet viņam vēstuli un tajā pieprasiet tūlīt atdot tūkstoš dolāru.
– Bet viņš man parādā tikai piecus simtus!
– Tieši to viņš arī atbildēs. Un tas būs rakstisks pierādījums.
***
Divi policisti zvana uz nodaļu.
– Kas jums tur?
– Slepkavības mēģinājums. Vīrieti (38 gadi) mēģināja noslepkavot viņa sieva ar sešiem sitieniem pa galvu ar pannu par to, ka viņš uzkāpa slapjai, tikko uzmazgātai grīdai. Tika izsaukta ātrā palīdzība, un vīrieti nogādāja slimnīcā.
– Bet sievu aizturējāt?
– Nē! Grīda vēl slapja…
