Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās 125
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā noteikumu projektā par kompensāciju izmaksu cilvēkiem, kuriem pēc vakcinācijas pret Covid-19, sākot no 2020. gada 28. decembra, radušās vidēji smagas vai smagas blaknes, ir iekļautas tādas prasības, kas būs grūti izpildāmas.
Ja pacientam universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs, kurš izvērtē ģimenes ārstu iesniegumus par viņu pacientiem radītajām vakcīnu blaknēm, būs atzinis, ka veselības sarežģījumi ir tikai vakcīnas izraisīti, tad tas vēl nebūs kā pamats kompensācijas saņemšanai. Vajadzēs vēl vienu atzinumu, kurš būs jāsniedz Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izveidotajai komisijai, kurā būs jāiekļauj pārstāvji no Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas un ārstu profesionālajām organizācijām. Paredzēts, ka noteikumi varētu stāties spēkā, sākot no maija.
Kompensāciju varēs saņemt tikai tādas personas, kurām pēc pirmās vai otrās vakcīnu devas, vai balstvakcinācijas būs radušies ilgstoši veselības traucējumi vai uz mūžu paliekoši veselības traucējumi, kuru dēļ ir zudušas darba spējas un dzīves kvalitāte. Šāda iespēja tiks dota arī nāves gadījumā mirušā tuviniekiem.
Ministrija anotācijā brīdina, ka tie gadījumi, kas izskanējuši plašsaziņas līdzekļos, neesot uzskatāmi par smagu vai vidēji smagu kaitējumu. Ar to netieši tiek pateikts, ka šiem cilvēkiem nav izredzes saņemt ārstniecības izdevumus par Covid-19 vakcīnas blakusparādību seku ārstēšanu.
Noteikumu projektā ir norādīts, ka uz kompensācijas saņemšanu ir iespējams pretendēt tikai tad, ja medicīniski tiks apstiprinātas tikai tās blakusparādības, kas ir iekļautas zāļu aprakstā.
Turklāt jāpastāv arī nosacījumam, ka pacienta veselības stāvoklis kopš potes saņemšanas 26 nedēļu laikā nav uzlabojies. Bet turpat ministrija ir norādījusi, ka daudzi veselības traucējumi varot būt neizzināti – tos neesot iespējams izdarīt ar šā brīža zināšanām un tehnoloģiju. Tātad šādos gadījumos nevarēs atklāt ziņotās blakusparādības iespējamo cēloņsakarību ar Covid-19 vakcīnu.
Būtisks kritērijs kompensācijas saņemšanai būs tas, vai pacients ir bijis stacionēts. Tiesa, netikšot apieti arī tie, kuri ārstējušies ambulatori, tomēr, kā norāda ministrija, vidēji smagi vai smagi veselības sarežģījumi ar lielu iespējamību tiek ārstēti slimnīcā.
“Man ir bijuši vairāki neiroloģiskie pacienti, kuri ieradušies ambulatorajās pieņemšanās pēc nopietnu neiroloģisko komplikāciju ārstēšanas slimnīcā,” pastāstīja neiroloģe un imunoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente un VM galvenā speciāliste neiroloģijā Viktorija Ķēniņa.
Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka no medicīniskā viedokļa būtu korekti, ja tie cilvēki, kuriem ir radušies pamatīgi sarežģījumi pēc vakcinēšanās pret Covid-19, operatīvi saņemtu pilnu ārstniecības kursu, ka viņiem nebūtu pašiem jāmeklē, kur ko izdarīt, ka viņiem būtu savs koridors, jo, lai tiktu pie speciālistiem, ir jāgaida mēnešiem rindā.
Rada interešu konfliktu ZVA
Ministru kabineta noteikumu tapšanas laikā ir radušās domstarpības starp ministriju un tās pakļautības iestādi Zāļu valsts aģentūru, jo ministrija vēlas uzticēt aģentūrai funkciju, kas būtu jāveic Ārstniecības riska fondam, kas atrodas Veselības inspekcijas (VI) paspārnē, proti, veselības kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanu, kā arī izmaksu. Šim nolūkam paredzēts izveidot astoņas jaunas amata vietas (četriem ārstiem ekspertiem un četriem juriskonsultiem). Ministrija viņu atalgojumam pieprasījusi vairāk nekā 163 tūkstošus eiro gadā.
“Zāļu drošuma uzraudzība, ko šobrīd veic ZVA, un plānotā nodarītā kaitējuma pacienta veselībai individuāla vērtēšana ir divi neatkarīgi procesi, kuriem būtu jānodrošina nošķirtība. Blakusparādību ziņojumu vērtēšana nedrīkst tikt pakārtota citiem mērķiem, kā vien jaunas zāļu drošuma informācijas apzināšanai, izvērtēšanai, iekļaušanai lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā, un veselības aprūpes speciālistu un iedzīvotāju informēšanai par zāļu drošāku lietošanu, kā arī veicamajiem piesardzības pasākumiem. Līdz ar to zāļu drošuma vērtēšana ir pilnīgi atšķirīga no tā, kā tiek noteikts nodarītais kaitējums pacienta veselībai,” skaidroja ZVA pārstāve Dita Okmane.
Par MK noteikumiem atbildīgā amatpersona VM valsts sekretāre Indra Dreika iepriekš bija VI direktore, un neoficiāla informācija liecina, ka viņa parūpējusies, lai šādā veidā inspekcija tiktu pasargāta no papildu slodzes. Bet VM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Oskars Šneiders šādu ministrijas rīcību skaidro ar to, ka kompensācijas apmēra noteikšanai un izmaksai par veselībai nodarīto kaitējumu pēc vakcinēšanās nav ne vēsturiskas pieredzes, ne iedibinātu prakšu un ka kaitējuma konstatācija, kas radusies Covid-19 vakcīnas rezultātā, ir jauna funkcija jebkurā valstī, kura ir izvēlējusies sabiedrībai nodrošināt šādu garantiju.
Neizvērtē citu valstu pieredzi
Diemžēl VM nav izvērtējusi citu valstu pieredzi, piemēram, noskaidrojusi to, ka Igaunijā ar kompensācijas aprēķiniem un izmaksu nodarbojas šim nolūkam speciāli radīts fonds, un arī citās valstīs ir izveidotas struktūras, kas nav saistītas ar iestādēm, kas vērtē zāļu drošumu.
Šāda iestāde, kas pieņem lēmumus par zālēm, nedrīkst būt saistīta ar pacienta veselībai nodarītā kaitējuma izvērtēšanu un naudas izmaksām pacientiem. Uz šo būtisko interešu konfliktu norādījusi arī Eiropas Zāļu aģentūra, kura uzskata, ka šādā gadījumā Latvijā vairs netiks nodrošināts, ka zāļu drošuma uzraudzība ir neatkarīga un objektīva ZVA funkcija.
Turklāt jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ZVA jau tā ir pamatīgi pieaugusi darba slodze – saņemto zāļu iespējamo blakusparādību ziņojumu skaits ir pieaudzis desmit reižu. Aizvadītajā gadā par Covid-19 vakcīnām vien ir saņemti teju 3000 blakusparādību ziņojumu.
