Ar Šlesera un Šķēles ģimenēm saistīts uzņēmums plāno investēt 100 miljonus eiro jaunā pasažieru kravu terminālī 0
Rīgas Eksportostas dienvidu daļā 2025.gadā darbu plāno sākt jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, kura attīstīšanā ar politiķa Aināra Šlesera (LPV) un ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenēm saistītā SIA “Riga RoPax Terminal” plāno investēt 100 miljonus eiro, aģentūrai LETA norādīja “Riga RoPax Terminal” projekta vadītāja Jūlija Bērziņa.
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji informēja, ka piektdien, 27.maijā, tiekoties Rīgas brīvostas pārvaldes, Rīgas domes, Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, teritorijas plānošanas uzņēmuma “Metrum”, Igaunijas arhitektūras biroja “R-Konsult” un “Riga RoPax Terminal” projektā iesaistītajiem, Tikšanās laikā apspriesti turpmākie soļi jaunā Rīgas pasažieru termināļa projekta attīstībā.
Patlaban starp Rīgas brīvostas pārvaldi un projekta attīstītāju “Riga RoPax Terminal” ir noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu pasažieru un kruīza kuģu, kā arī ro-ro kravu apkalpošanas termināli. 2018.gadā tika sākta “Riga RoPax Terminal” projekta teritorijas daļas lokālplānojuma izstrāde, un pašlaik lokālplānojums ir praktiski sagatavots, lai nodotu to apstiprināšanai Rīgas domei, skaidro brīvostā.
Bērziņa norādīja, ka lokālplānojuma pēdējā redakcija ir iesniegta Rīgas domē, un turpinās saskaņošanas process. Viņa skaidroja, ka uzņēmums no savas puses ir iesniedzis nepieciešamos precizējumus, kā arī piedalījušies sanāksmēs un centušies rast kompromisus, lai pēc iespējas ātrāk Rīgas dome attiecīgo lokālplānojumu apstiprinātu.
“Kopējās plānotās projekta investīcijas ir aptuvenas, ņemot vērā situāciju būvniecības sektorā – straujo cenu kāpumu, kas vēl nav apstājies, kā arī ģeopolitisko situāciju, bet tās ir lēšamas aptuveni 100 miljonu eiro apmērā, paredzot ieguldījumus gan no privātā partnera, gan no publiskajiem partneriem,” skaidroja Bērziņa.
Igaunijas uzņēmuma “R-Konsult” virsvadībā ir izstrādāts termināļa izvietojuma skiču projekts, kas ietver ne tikai termināļa plānojumu, bet arī tam pieguļošās teritorijas attīstību – labiekārtojumu un publiskās zonas, kā arī pieeju ūdensmalai, saskaņoti ar plānotajām termināļa funkcijām.
Tikšanās laikā iesaistītas puses aicinātas iepazīties ar projekta plānojumu, ieguvumiem, ko šāda projekta attīstība sniegtu Rīgai kopumā, kā arī iepazīties ar “Deloitte Latvia” veikto tirgus priekšizpēti. “Riga RoPax Terminal” projekta attīstītāji kopā ar “Deloitte Latvia” 2021.gada nogalē veica tirgus izpēti, analizējot projekta nākotnes potenciālu. Svarīgākais pētījuma secinājums – šāda termināļa izbūve būtiski veicinās Rīgas ostas konkurētspēju.
Pēc brīvostā paustā, šogad ir izstrādāts termināļa skiču projekts, sagatavoti sadarbības piedāvājumi kruīza un prāmju līnijām, un šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt lokālplānojuma apstiprināšanu.
Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP) norāda, ka moderns, mūsdienīgs pasažieru terminālis Rīgai ar tās Ziemeļvalsts metropoles ambīciju bija vajadzīgs jau sen. Vienlaikus galvaspilsētas potenciālu kruīzu tūrisma segmentā apliecinot šī gada sezonai pieteiktais rekordlielais kuģu vizīšu skaits Rīgā.
Bērziņa pauda, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai projektam piesaistītu investorus – pirms pāris nedēļām apmeklēts kruīza industrijas forums “Seatrade Cruise Global”, kas norisinājās ASV. Martā “Riga RoPax Terminal” piedalījās starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā “MIPIM 2022” Francijā. Projekta ietvaros ir plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.
Bērziņa norādīja, ka “Riga RoPax Terminal” projekts ir detalizēti izstrādāts, tajā skaitā arī finanšu plāns, paredzot dažādus potenciālos investīciju scenārijus. Šobrīd ir vairāki investori ar nopietnu interesi, un turpmākajā virzībā būtisks priekšnoteikums ir Rīgas domes lēmums par Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma apstiprināšanu.
Jaunā “Riga RoPax Terminal” termināļa projekts ietver publiski izmantojamu ūdensmalu, jaunas komerctelpas, radošās telpas, plašākas mazumtirdzniecības iespējas, infrastruktūru pasažieru un ro-ro kravu apkalpošanai, labiekārtotu publisko telpu, papildu infrastruktūru kruīza kuģu apkalpošanai ar perspektīvu izveidot kruīza līnijas mājas ostu ar restorānu un kafejnīcu pieejamību apkaimes iedzīvotājiem, ar skaņas un gaisa piesārņojuma samazinājumu pilsētas centrā un drošas kustības nodrošināšanu.
Uz aģentūras LETA jautājumu, vai “Riga RoPax Terminal” projekts skars Andrejostā un Andrejsalas dienvidu galā strādājošos restorānus, izklaides vietas un veikalus, attīstītāja pārstāvji norādīja, ka terminālis plānots Andrejsalas ziemeļu galā pie Eksporta ostas, līdz ar to tas nekādā veidā neietekmēs Andrejostas rajonā strādājošos uzņēmējus.
SIA “Riga RoPax Terminal” reģistrēta 2021.gada februārī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 000 500 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir AS “Rīgas 1.saldētava” (93,74%) un SIA “Riga Port City” (6,26%). Savukārt “Rīgas 1.saldētava” patiesais labuma guvējs ar SIA “RTO ieguldījumi” starpniecību ir Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers. “RTO Ieguldījumi” vienīgais īpašnieks ir SIA “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO).
RTO ir reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. RTO īpašnieki ir arī ekspolitiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošais uzņēmums AS “MCH investīcijas” (60%) un SIA “Ostas parks” (20%), kas pastarpināti (caur SIA “Latrealty”) pieder Dacei Dangenai (57%) un Jānim Lācim (43%).
RTO 100% meitasuzņēmumi ir SIA “Skonto metāls”, SIA “Rīgas centrālais termināls”, SIA “Riga Container Terminal”, SIA “RTO elektrotīkli”, SIA “RTO Management”, SIA “RTO vagonu serviss”, SIA “Juta termināls”, SIA “Rīgas ogļu termināls”, SIA “RTO projekti”, “RTO ieguldījumi” un SIA “Rīgas beramkravu terminālis”.
RTO daļēji pieder arī tādi uzņēmumi kā SIA “Riga Fertilizer Terminal” (49%), SIA “Riga Coal Terminal (49,1%) un SIA “Kravu ekspedīcija” (80%).
“Riga Port City” vienīgais īpašnieks ir SIA “Multi Capital Holdings”, kuras īpašnieki vienādās daļās ir SIA “Regma 100”, kuras patiesais labuma guvējs ir Edvards Šlesers, un SIA “Inpo 21”, kuras patiesās labuma guvējas ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Anete Šķēle-Pētersone un Madara Šķēle-Dupate.
LETA jau rakstīja, ka 2006.gadā tika paziņots par vērienīgiem plāniem projektā “Riga Port City” Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā ieguldīt vairāk nekā vienu miljardu eiro.
Projekta realizētājs bija SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”. Projekta “Riga Port City” plānotā platība bija 123 hektāri, no tiem Andrejsalā 39 hektāri un Eksportostas rajonā – 84 hektāri. Maksimāli iespējamā apbūves platība bija plānota 2,7 miljoni kvadrātmetri, tostarp Andrejsalā bija paredzēts realizēt apbūvi 0,7 miljonu kvadrātmetru platībā.
“Riga Port City” projekta realizācija tika plānota vairākos posmos. Kā pirmais posms tika plānota Andrejsalas attīstība, ko projekta īstenotāji plānoja veikt 10 līdz 15 gadu laikā. Projekta otro kārtu Eksportostas rajonā plānoja īstenot 25 gadu laikā.
Attīstītāji bija iecerējuši, ka “Riga Port City” projekta teritorijā paredzētie dažādu tipu dzīvokļi un ar tiem saistītie sociālo pakalpojumu objekti aizņems 65% no visas apbūves platības, 20% platības tiks būvēti biroji un viesnīcas, tirdzniecības objekti, restorāni, kafejnīcas un citi. Komercplatības tika paredzēti līdz 10%, bet kultūras un izklaides objektiem – 5% apbūves platības. Andrejsalā kultūras un izklaides objektu īpatsvars bija paredzēts lielāks – līdz 9%. Teritorijā bija plānots izveidot aptuveni 25 000 autostāvietu dažāda veida autonovietnēs.
Attīstītāji plānoja, ka projekta teritorijā pēc apbūves realizēšanas varētu dzīvot 65 000 cilvēku un strādāt apmēram 80 000 darbinieku. Bija iecerēts veidot vienotu publiskās ārtelpas sistēmu ar gājēju promenādi gar Daugavu, dārziem, parkiem, spēļu laukumiem un citām labiekārtotām teritorijām.
“Riga Port City” attīstības koncepciju izstrādāja Nīderlandes arhitekta Rema Kolhāsa arhitektu birojs “OMA”.
Savukārt 2019.gadā projekta “Riga Port City” pārstāvji SIA “Privāto aktīvu pārvalde” zemesgabalu Andrejsalā piedāvāja dāvināt valstij Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. Kā liecina “Firmas.lv” pieejamā informācija, uzņēmums “Privāto aktīvu pārvalde” dibināts 2001.gadā un pieder SIA “Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”, kuras lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Šķēlei-Pētersonei, 25% – Šķēlei-Dupatei, 10% – Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% – Ivetai Smilgai-Krongornei.
Dāvinājumam bija paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredzēja, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, paredzot “iztaisnot” Eksporta ielu, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) 2019.gada rudenī pauda viedokli, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.
Tāpat Andrejsalas teritorijā ar Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA “Mācību centrs Andrejsala” plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma. Plānots, ka viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.
“Mācību centrs Andrejsala” reģistrēts 2005.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 6 740 280 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, bet patiesais labuma guvējs ir Aināra Šlesera dēls Edvards Šlesers.
Arī Rīgas jahtu centra “Andrejosta” teritorijā, Eksporta ielā 1D un 1E, plānots būvēt jaunu biroju ēku un divas viesnīcas. Projekta pasūtītājs ir SIA “Rīgas jahtu centrs “Andrejosta””, bet projekta autors ir SIA “f.l.tadao&lukševics”.
Teritorijā plānotas divstāvu viesnīcas jaunbūve (teritorijas dienvidu gals) ar kopējo platību 3635,6 kvadrātmetri, sešstāvu A klases biroju ēkas jaunbūve (teritorijas vidus) ar kopējo platību 8494,7 kvadrātmetri un sešstāvu viesnīcas jaunbūve (teritorijas ziemeļu gals) ar kopējo platību 4602,1 kvadrātmetrs.
“Rīgas jahtu centrs “Andrejosta”” ir reģistrēta 1993.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 890 332 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir SIA “Inpo 1” (65,25%), Pāvels Holodņuks (20,69%), Viktors Vasiļjevs (9,54%) un Pēteris Azāns (4,52%). Savukārt “Inpo 1” vienīgais īpašnieks ir “Privāto aktīvu pārvalde”, bet patiesās labuma guvējas ir Lībane-Šķēle, Šķēle-Dupate un Šķēle-Pētersone.
