Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Talsu novada Vandzenes pagasta mājražotāja Olga Blumbaha sadarbībā ar “InkaOgu” gatavo želejkonfektes ar zīmolu “Skim Gardumi”. “Skim Gardumi” jau aizceļojuši uz Igauniju, un uzņēmuma saimniece cer, ka sadarbība ar ziemeļu kaimiņiem turpināsies.
Kas ir “Skim Gardumi”, un kā radās ideja ražot želejkonfektes? “Esmu simprocentīgi par zaļo dzīvesveidu, veselīgu un dabīgu pārtiku un mājās, savā zemītē, cenšos izaudzēt visu nepieciešamo bez jebkādas ķīmijas,” stāsta Olga Blumbaha.
Viņa ir pasniedzēja un piedalās dažādos Eiropas Savienības projektos, lasot lekcijas studentiem. Iepriekš strādājusi Laidzes tehnikumā, lasījusi lekcijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, bet tagad pasniedz ekonomiku Dundagas vidusskolā. Kādā tikšanās reizē ar Kurzemes uzņēmējiem saņēmusi jautājumu, kāpēc, tik iedvesmojoši stāstot un izglītojot studentus, viņa pati neīsteno savas idejas.
Olga Blumbaha atklāj, ka radi un draugi Ziemassvētkos jau sen saņēma viņas gatavotos pārsteigumus, bet kā mājražotāja viņa reģistrējusies 2018. gadā, kad arī sākusi ražot vairāku veidu želejkonfektes. Pirmie tās degustējuši bijušie kolēģi Laidzes tehnikumā, novērtējot un dodot konstruktīvu kritiku un atbalstu.
Pamazām sortiments audzis – no viena veida želejkonfektēm tas izaudzis par vairāk nekā 28 veidiem, bet kopējais produktu daudzums ir 42. Paralēli tam saimniece sākusi ražot dažāda veida sīrupus, uz Ziemassvētkiem viņa sola vairāku veidu čatnijus no āboliem, čili pipariem, paprikas. Kad bija vēlme pēc krāsaināka jūras sāls, mājražotāja sākusi gatavot jūras sāli ar pavasara zaļumiem, to skaitā pazīstamo augu laksi.
Saimniece lakšus audzē pati savā dārzā, kur pabijusi arī atbildīgo iestāžu pārbaude, pārliecinoties, vai laksis dārzā tiešām aug. Viss ticis uzmērīts un iegrāmatots, lai “dokumenti ir kārtībā”. Savvaļā augošais laksis ir aizsargājams, un to nedrīkst izmantot, bet pašu dārzā audzēto drīkst. Savukārt lakšu ziedi nonāk Nurmuižas restorānā tāpat kā “InkaOgas” ražojumi.
Idejas dzimst bieži
Idejas jaunu želejkonfekšu gatavošanai dzimstot bieži. Visejošākās esot ogu sulu konfektes, bet nesen radās doma par brūkleņu, rupjmaizes un kanēļa garšas konfektēm, un izstādē “Riga Food 2022” šāds jaunums pircējiem jau bija pieejams. Top arī kazu piena sūkalu konfektes, kam izejviela tiek iegādāta Vandzenes biosaimniecībā “Caprine”.
Uz Ziemassvētkiem vēl būšot produkti ar piparkūku garšu, smiltsērkšķu un čili garšu un citas. Fizāļu, aveņu, pīlādžu, zemeņu, piparmētru, rabarberu, ķiršu un cidoniju konfektes jau esot ikdiena. Kur saimniece rod idejas?
To jautājot daudzi, bet vienas atbildes neesot. Dažreiz idejas dzimst pastaigā pa mežu. Nesen vīrs zāģējis vecu egli, un saimniecei, ieraugot jaunos egļu dzinumus, radusies doma par šāda veida konfektēm un egļu čiekuru sīrupu. Viss top galvenokārt no pašu audzētām un dabā sastopamām izejvielām. Mājražotāja produktu pagatavošanā gan izmanto cukuru, nevis cukura aizvietotājus. Ir bijuši mēģinājumi lietot stēviju, bet klienti tās atzinuši par rūgtām, tāpēc mājražotāja palikusi pie cukura.
Konfekšu nosaukums “Skim” nedaudz mulsina, taču izskaidrojums esot vienkāršs. Arī saviem studentiem lekcijās Olga Blumbaha vienmēr stāstot, ka jāizdomā tāds nosaukums, kam ir pamazināmā forma. Domājot par savu konfekšu nosaukumu, mazdēls Miks ieteicis “Skim”, kas tulkojumā nozīmē mazdēla vārdu no otra gala. Olga Blumbaha lepodamās stāsta, ka Talsu kafijas namiņā “Iepauzē!” bērni lūdz vecākiem – nopērc Skimiņu, un tas silda viņas sirdi. Tas nozīmē, ka ar nosaukumu ir trāpīts desmitniekā. “Skim Gardumus” var iegādāties arī Engurē, Kuldīgā, Rīgā un citviet.
Izvēlas igauņi
Vandzenieces ražojumus iepērk arī Igaunijā labi zināms beziepakojumu veikals, kas atrodas Tallinā. Pirms pandēmijas tas bija arī Tartu, bet Covid-19 laiks ieviesa korekcijas. Olga Blumbaha priecājas, ka savu preci izdodas tirgot bez iepakojuma, jo tas apliecina zaļo dzīvesveidu un ļauj ietaupīt resursus.
Izstādes “Riga Food 2022” laikā interesi izrādījuši arī Lietuvas pārstāvji, kam ļoti svarīgs jautājums ir apjomi. Pagaidām Olga Blumbaha neplāno izvērst ražošanu lielākos daudzumos. Viņai galvenais uzsvars ir uz kvalitāti un tiem pircējiem, kas domā par zaļo dzīvesveidu un veselīgu pārtiku. Konfekšu ražošana ir galvenokārt roku darbs, un tikai no pašas roku veiklības ir atkarīgs iznākums.
“Pagaidām pieturos pie domas, ka gribu būt mājražotāja un tad varu būt atbildīga par produktu kvalitāti. Lai tas ir mans sirdsdarbs. Pieprasījums gan pašlaik ir lielāks par piedāvājumu,” stāsta uzņēmēja. Turklāt pasūtījumu saraksts uz Ziemassvētkiem jau ir aizpildīts. Daudz pozitīvu atsauksmju viņa saņēmusi izstādes “Riga Food 2022” laikā, kur mājražotāja piedalās jau trešo gadu, un novērojumi rāda, ka daļa pircēju atgriežas.
Tāpat mazu bērnu māmiņas sūtot pateicības sociālajos tīklos. Lai bizness izdotos, jābūt ģimenes atbalstam, skaidro Olga Blumbaha. Viņai palīdz gan meita Baiba, kas ikdienā strādā ASV, Sietlā, dēls Gatis ar ģimeni un dzīvesbiedrs Māris.
Iedrošina citus
Regulāri tiekoties ar studentiem, Olga Blumbaha viņus iedrošina attīstīt savu biznesu. Pedagoģija viņai ļoti patīk, tāpat tīk komunicēt ar cilvēkiem. Kad jautāju, kas bijis grūtākais kopš mājražošanas statusa iegūšanas, mundrā uzņēmēja atzīst: “Nekas!” Jo darbs, ko viņa dara, esot sirdsdarbs. Uzņēmēja cer, ka nākamgad kāds viņas students tirgū startēs ar jaunu inovatīvu produktu, par ko gan pagaidām viņa plašāk negrib stāstīt. Taču viena no studentēm, kuru uzņēmēja iedrošinājusi sava biznesa veidošanai, izstādē “Riga Food 2022” stendā darbojas roku rokā ar pasniedzēju.
“Sintija bija pārdevēja veikalā, taču savā iepriekšējā darbā nevēlējās atgriezties. Teicu viņai – audzē fizāļus! Un tagad viņa par fizāļiem zina pilnīgi visu!” stāsta Olga Blumbaha, kura darbojās kā jaunietes mentors. Sintija Pasāta fizāļus sāka audzēt pērn vienā 16 m garā siltumnīcā, un šogad viņa apsaimnieko jau trīs lielākas siltumnīcas.
“Sākumā meklēju internetā, kas tam patīk un kas ne. Sēklas atradu Vācijā un pasūtīju, nezinot, kas būs. Ieliku sēkliņu podiņā, izauga ļoti labs stāds, un sapratu, ka derēs. Un tā tas aizgāja. Fizāļi aug plaši, tie zarojas. Fizāļiem jāizrauj padusītes tāpat kā tomātiem, un tie ir jāmēslo. Bet nevar teikt, ka tie būtu kaprīzi. Šogad tie labi izauga, augļu bija daudz,” par fizāļu audzēšanas īpatnībām stāsta “InkaOgas” izveidotāja.
Fizālis nav tipisks Latvijas augs, to galvenokārt audzē Peru, tāpēc arī mājražotāja izveidojusi zīmolu “InkaOga”. Šogad viņa izstrādājusi receptes un sākusi gatavot vairāku veidu fizāļu ievārījumus, ko piedāvā patērētājiem. Tāpat kā Olgu, arī Sintiju mājražošanā atbalsta visa ģimene. Sintijas pamatdarbs ir pasākumu organizatore Valdemārpils un Lubes kultūras namā, bet mājražošana ir “darbs pēc pieciem”. Lai paplašinātu savu biznesu, būtu nepieciešamas papildu darbarokas, jo fizāļus ir grūti novākt.
Abas mājražotājas rosina jaunos lauksaimniekus pievērsties plašākai fizāļu audzēšanai, jo noiets šim auglim noteikti būtu. Pagaidām Latvijā vēl ir ļoti mazs šā eksotiskā augļa produktu piedāvājums. Abas mājražotājas slavē Latvijas Tehnoloģisko centru un īpaši centra projektu vadītājas Diānas Zobenas atbalstu, kas esot ļoti svarīgs uzņēmējdarbības sākumposmā. Gan “SkimGardumu”, gan “InkaOga” saimnieces ieguldījušas pašu nopelnīto un pagaidām neplāno piesaistīt kredītlīdzekļus uzņēmējdarbības paplašināšanā. Vai šie plāni nemainīsies pēc pāris gadiem, pagaidām gan ir neatbildēts jautājums.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
2018. gadā Olga Blumbaha reģistrējas kā mājražotāja un tirgum sāk ražot želejkonfektes no dabīgām izejvielām.
Dīgsts
2021. gadā uzņēmuma produkcija tiek realizēta ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, kur to tirgo beziepakojuma veikals.
Augļi
2022. gadā sāk sadarbību ar “InkaOgu”, kas saimniecei piegādā pašu audzētos fizāļus. Pavisam sortimentā jau ir 42 nosaukumu produkti.
VĒRTĒJUMS: Vajag tikai uzdrīkstēties
Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Ints Vīksna uzskata, ka mājražotāju un mazo uzņēmumu skaits aug un to var vērtēt ļoti atzinīgi. “Iedomājieties mazu ražotāju, kur kopā ar viņu strādā visa ģimene, viņi sevi nodrošina, pietiek līdzekļu iztikai un rēķiniem, viņi nesēž uz sociālajiem pabalstiem, kas ir labi.
Savukārt kāds cits mazs mājražošanas uzņēmums negrib augt un attīstīties, jo grib nodrošināt kvalitāti, tas ir viņa dzīvesveids, un tas arī nav slikti. Tajā pašā laikā ir arī tādi uzņēmumi, kas sāka no mazumiņa un tagad ir izauguši līdz lieliem apjomiem. Piemēram, “Pupuchi”, kuru produktus tagad var nopirkt gan veikalos, gan degvielas uzpildes stacijās.
Arī “Rūdolfa biezeņi” sāka no mazumiņa un izauga līdz lielai ražotnei Ādažos. To pašu varu teikt par “Milzu” pārslu ražotni. Katram ražotājam un uzņēmumam ir sava vieta tirgū. Vajag tikai uzdrīkstēties un sākt. Maza ražotne palīdz neuzņemties lielus riskus un lēni aug, un tā arī ir inovācijas procesa sastāvdaļa,” skaidro Ints Vīksna.
