Dalīt mantu nebūs viegli. Aglonieši par reformu, bet grib veco rajonu robežu 0
Trešdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce viesojās Aglonas novadā, kur tikās ar iedzīvotajiem, lai diskutētu par gaidāmo novadu reformu, kas paredz Aglonas novada pievienošanu Preiļu novadam.
Dalīt mantu nebūs viegli
Jau pavasarī, kad notika pirmās sarunas par gaidāmo novadu reformu, Aglonas novada iedzīvotāju domas par to dalījušās. Aglonas pagasta iedzīvotāji neiebilst pret to pievienošanu Preiļiem, taču novadā ietilpstošie trīs pagastu – Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas – iedzīvotāji labprātāk atdalītos no Aglonas un reformas gaitā pievienotos Krāslavas novadam, skaidrojot ar to, ka šie pagasti agrāk bijuši kādreizējā Krāslavas rajona sastāvā.
To arī apliecināja improvizētais balsojums pirms diskusijas sākuma – neviens no zālē esošajiem nebalsoja pret reformu, divas trešdaļas cēla roku par tās nepieciešamību, atlikusī trešdaļa nezināja, kam labāk pievienoties. Taču lielākā daļa agloniešu vēlas, lai novads tiktu sadalīts un apvienots ar divām citām pašvaldībām.
“Es zinu, ka Aglonas novadā ir bijusi diskusija par reformu. Aglonas novads ir viens no pieciem novadiem Latvijā, kas 2009. gadā tika izveidots pāri vecajām rajonu robežām. Tādas valstī ir tikai piecas vietas. Un tagad, aplūkojot datus, mēs redzam, ka veco rajonu “vilkme” joprojām ir saglabājusies.
Mēs, savu piedāvājumu veidojot, esam centušies 2008. gada nogalē izveidotās novadu robežas nemainīt. Ir tikai viens gadījums, kur tas darīts, lai netiktu pārkāpts likums (Olaine un Ķekava).
Pēc smagām diskusijām esam nonākuši līdz vēl vienam sadalīšanās gadījumam Inčukalna novadā, kas tiek dalīts divās daļās – Inčukalna pagastā un Vangažu pilsētā,” agloniešiem stāstīja Juris Pūce.
Viņš arī atzina, ka ir iespēja novadu neaplūkot kā veselu vienību, bet izteica kategorisku nē zemes dalīšanai vēl pagasta robežās. Pagastus nodalīt no juridiskā viedokļa varot salīdzinoši viegli.
Grūtāk esot ar mantu, parādiem un cilvēkiem. Situāciju ministrs skaidroja ar salīdzinājumu – kas ir šķīruši laulību, zina, ka tas ir komplicēts process, kur bez emocionālās puses nāk klāt arī mantas dalīšana. Īpaši grūti, ja vēl nākas dalīt kredītu.
“Līdzko ir dalīšana – tā ir jādala manta, saistības, parādi. Mēs kā ministrija esam atvērti priekšlikumiem un, ja ir stingra novada vadības un iedzīvotāju pozīcija, ka labāk būtu citādi, neesam iecirtīgi,” atzina ministrs. Viņš arī pastāstīja par grūtībām, ar ko nāktos saskarties, ja tiešām Aglonas novads tiktu sadalīts un pievienots atsevišķi.
Tas nozīmētu, ka vēl pēc vēlēšanām kādu laiku turpinātos mantas dalīšana, būtu ierobežojumi veikt ieguldījumus. Piemēram, ja 2021. gadā sāktu strādāt jaunās pašvaldības jaunajās teritorijās, tad līdz 2022. gada beigām ir jārēķinās, ka ieguldījumus nevarēs veikt, jo turpināsies mantu un kredītu sadale.
Agloniete Mihalīna Cakule vietējo senioru vārdā izteica atbalstu Preiļu novadam: “Mēs esam patrioti un ilgstoši dzīvojām Preiļu rajonā. Un Preiļi vienmēr un arī pašreiz ar cieņu izturas pret mūsu novadu un cilvēkiem. Preiļos ir laba kultūras dzīve, un tur ir cilvēki, ar kuriem esam uz viena viļņa. Mēs esam priecīgi, ka atkal būsim Preiļu novadā. Iepriekšējā reforma bija vilšanās, kuru dēļ cilvēki aizbrauca. Tagad Aglonai paveras ceļš uz normālu attīstību un sadarbību.”
Savukārt Grāveru pagasta iedzīvotāju pārstāve Svetlana Makovska visa pagasta vārdā ministram izteica vēlmi pievienoties Krāslavas novadam. Viens no argumentiem – tuvāk gan pilsētas centrs, gan slimnīca. Tā kā pagastā arvien vairāk vecu cilvēku, tieši šie aspekti viņiem šķiet svarīgākie.
Ministrs gan mierināja, ka neviens Grāveru iedzīvotājus nekavēs braukt uz Krāslavu. Un, ja ir uzskats, ka tur ir kaut kas labāks, to droši varēs izmantot arī turpmāk. “Tagad viss ir jūsu pašu rokās – atbildīgā Saeimas komisija ir lūgusi visām pašvaldībām atsūtīt savus domes lēmumus līdz 18. decembrim. Tad Saeimas komisija to visu izvērtēs un pieņems savus lēmumus,” par iespējām vēl kaut ko mainīt skaidroja ministrs.
Aglonas domes priekšsēdētājs Juris Butēvics arī apliecināja, ka izmanto šo iespēju un Saeimai iedzīvotāju viedokli darīs zināmu: “Tautas griba ir jānodod tālāk, jo viņi mani ir ievēlējuši, lai es izteiktu viņu vēlmes. Tad jau redzēsim, ko Saeima lems,” teica Butēvics.
Cik naudas paliks attīstībai?
Viens no jautājumiem, kas interesēja klātesošos, – cik daudz līdzekļu pēc reformas īstenošanas atliks attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Ministrs norādīja, ka šis jautājums ir pilnībā pašvaldības pārziņā, jo tās pašas lemj par līdzekļu izlietojumu un papildu līdzekļu piesaisti.
Viņš pastāstīja, ka reģionālo attīstību redz sadarbībā, kad valsts piedāvās pieejamību Eiropas fondu projektiem darba vietu veidošanai un uzņēmējdarbības attīstībai. Līdz ar to arī pašvaldības būs motivētas savus ieguldījumus veikt šajā jomā.
Kā piemēru ministrs minēja to, ka iepriekšējā periodā, kad bijis lūgums pašvaldībām iesniegt ideju priekšlikumus, ko viņi vēlētos realizēt, atbalstot uzņēmējdarbību, no 89 pašvaldībām 30 novadi pat neiesniedza idejas un nestartēja konkursos, lai piesaistītu naudu. Tas nozīmē, ka trešdaļa novadu neizmanto šādas iespējas, un tas rāda novadu dažādās spējas.
Vai cilvēki pārvāksies uz Preiļiem?
Iedzīvotājus uztrauca arī reformas blaknes – cik pašvaldības darbinieku paliks bez darba un vai tiem nebūs jāpārceļas uz novada centru, kur varēs atrast jaunu darbu. Ministrs pastāstīja, ka arī šo jautājumu – kādas iestādes kur atradīsies un kuri darbinieki tiks atlaisti, lems tikai novada vadība. Bet pakalpojumu pieejamība būs jānodrošina visā tā teritorijā un pagasta pārvaldei arī būs jābūt katrā pagastā.
Juris Pūce atzīmēja, ka valdības uzdevums ir veidot jaunu vietējo pašvaldību likumu un, kopā ar pašvaldībām vienojoties, nodefinēt, kas ir tas funkciju apjoms, kas pagasta pārvaldē tiek nodrošināts. Tagad tas likumā noteikts nav.
“Redzam, ka vislabāk strādā tās vietas, kur pagasta pārvaldē ir saglabāta klientu apkalpošanas funkcija, spēja sazināties ar pašvaldību, sociālās palīdzības pieejamība un saimnieciskā funkcija. Lielākām pašvaldībām nevajadzēs tik daudz iepirkumu speciālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu, grāmatvežu un juristu. Kāda būs pašvaldību iestāde Aglonā – to gan lems jaunā novada vadība.
Bet mums ir jāsamazina nodarbināto skaits pašvaldībās un valsts iestādēs. Un šādu plānu arī vajadzēs pašvaldībās, jo ir plāns samazināt darbinieku skaitu par 8%. Būs jomas, kur darbinieku vajadzēs vairāk, piemēram sociālajā jomā, jo sabiedrība noveco un vajadzība pēc šiem pakalpojumiem pieaug. Bet būs vietas, kur būs jāmazina cilvēki, un provizoriski tie ir 8000 darbinieku desmit gadu laikā, atzina Pūce.
Publiskās apspriešanas rezultāti Aglonas novadā
Aglonas novadā no 17. septembra līdz 11. oktobrim tika veikta publiskā apspriešana, jautājot: “Vai jūs atbalstāt Aglonas novada sadalīšanu, atdalot Aglonas pagastu un pievienojot Preiļu novadam un Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastus atdalot un pievienojot Krāslavas novadam?”
Sabiedriskajā apspriešanā kopā aptaujas anketas aizpildīja 711 novada iedzīvotāji, kas veido 24,15%. Aglonas novada pilngadību sasniegušo iedzīvotāju skaits ir 2944.
Mazākā atsaucība bija no Aglonas pagasta iedzīvotājiem, jo Aglonas pagasts jebkurā gadījumā tiek pievienots Preiļu novadam ar pārējiem trim novada pagastiem vai bez tiem. Savukārt saņemtās balsis no Kastuļinas pagasta bija 251, no Grāveru pagasta – 247, no Šķeltovas pagasta – 187 (kopējais balsstiesīgo iedzīvotāju skaits trijos pagastos – 1462). Tas nozīmē, ka triju pagastu iedzīvotāju piedalīšanās sabiedriskajā apspriešanā veido aptuveni 47% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem trijos pagastos. Apspriešanas rezultāti: vairākums (694) atbalsta novada sadalīšanu, 12 – neatbalsta, 5 – piedāvā citu variantu.
