Viedoklis 25
Kāpēc kristīgo konfesiju pārstāvji iesaistījušies akcijā zemessargu atbalstam?
Zbigņevs Stankēvičs, Romas katoļu baznīcas Latvijā arhibīskaps: “Bībelē ceturtajā bauslī ir teikts: tev būs cienīt savus vecākus, – un to var attiecināt uz tēvzemes mīlestību. Tas ir pienākums aizsargāt savu ģimeni. Zemessardze ir neuzbrūkoša struktūra, kuras uzdevums ir aizsargāt tēvzemi. Ja mums būs spēcīga struktūra, tad neviens negribēs šeit iebrukt. Esmu paudis publisku atbalstu kampaņai, jo tēvzemes mīlestība mums ir svarīga. Draudzēs par valsts aizsardzību nenotiek aktīvas diskusijas, jo pašlaik liela daļa mūsu draudžu locekļu ir satraukušies par bēgļu jautājumu.”
Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs: “Ja lūkojamies no teoloģiskā viedokļa, savas zemes aizsargāšana ir viens no cēlākajiem uzdevumiem. Kristus ir teicis, ka nav lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod dzīvību par saviem draugiem. Tiek uzsvērta savas tēvzemes aizsardzība, un tur nav pretrunu, ja lūkojamies uz Kristus piemēru. Runa ir par savas tēvzemes aizsardzību, nevis par uzbrukumu citiem un jaunu teritoriju iegūšanu. Kampaņu es atbalstu, jo aizsargāt savu ģimeni un dzimteni ir godājama lieta. Tomēr šajā kontekstā vēl ir cits jautājums. Cik lielā mērā mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir jākompensē tas, ko valsts nevar izdarīt, jo mēs taču maksājam nodokļus. Sabiedrība bieži tiek aicināta ziedot slimiem cilvēkiem un dažādām akcijām, un iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi. Taču tas uzrāda problēmu mūsu valstī – valdība var atstāt kādus svarīgus jautājumus ārpus sava finansējuma, un gan jau iedzīvotāji atradīs līdzekļus, jo mūsu tauta ir žēlsirdīga. Protams, ir arī jautājums, cik godprātīgi maksājam nodokļus.”
Edgars Mažis, Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs: “Savulaik esmu dienējis PSRS armijā, kura zvērestā paģērēja uzticību, tomēr tās ideoloģija un struktūra nebija tuva manai sirdij. Zemessardze ir organizācija, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs var atrast vietu savai sirdij, jo to vada cēli mērķi. Tā ir iespēja būt nomodā par savu zemi un vajadzības gadījumā doties to aizstāvēt. Ne visi varēs fiziski iesaistīties valsts aizsardzībā, tikai tie, kas jūt aicinājumu. Vecajā Derībā valsts aizstāvība ir tik pašsaprotama, ka pat skaidras norādes par to tajā nevar atrast. Ir arī izņēmumi, piemēram, vīrietis nevar doties aizstāvēt savu zemi, ja viņam rit pirmais laulības gads, viņa dārzā iesētais nav sācis nest augļus vai arī viņam ir bail. Tiek uzsvērts, ka cilvēkam jābūt gatavam, ja viņš dodas karā, bet bailīgs cilvēks varētu nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma, nesagatavojies dodoties karā. Jaunajā Derībā Kristus uzsver, ka nav lielākas mīlestības kā tā, ja kāds atdod dzīvību par saviem draugiem. Šī rakstu vieta ir par tēvzemes mīlestību. Kā kristīgi cilvēki mēs Dievu lūdzam par savu valsti un lai mums tiktu dots miers, taču tas neliedz būt gatavam aizstāvēt savu zemi. Baptistu kapelāni darbojas zemessardzē, un zemessargus var sastapt starp draudžu locekļiem. Svētrunās draudzē neesmu runājis par valsts aizsardzības jautājumiem, tomēr plānoju par to runāt Lāčplēša dienas kontekstā.”
