Ar sirds stimulatoru – tikpat aktīvi 0
“Kādi ir ierobežojumi cilvēkiem ar sirds stimulatoru? ” Arvīds B. Ķekavas pagastā
Sirds stimulators parasti nav traucēklis ierastai ikdienas dzīvei, jo lielākā daļa cilvēku nejūt ierīces radītos impulsus nemaz. Arī psiholoģiski mazais ģenerators jāpieņem kā sava organisma sastāvdaļa, kas palīdz nodrošināt kvalitatīvu dzīves turpināšanu, ne tikai funkcionēšanu. Pēc sirds stimulatora implantēšanas 1 – 3 mēnešos izveidojas pieradums, un implantācija piemirstas. Par to jāatceras, ja pienāk pārbaudes laiks vai ir gaidāmas citas ķirurģiskas operācijas.
Dzirdētie aizliegumi galvenokārt balstās uz baumām.
Patiesība ir tāda, ka pēc operācijas drīkst tikpat kā visu. Stingrākie ierobežojumi ir pirmajā mēnesī, kad jāsamazina fiziskā aktivitāte, bet tas nenozīmē, ka vairs nevar neko celt vai nest – iepirkumu somu vai ūdens spaini.
Tiesa, pārmērīga centība pēcoperācijas periodā var radīt sarežģījumus kā pēc jebkuras ķirurģiskas iejaukšanās. Pirms ierasto ikdienas nodarbību atsākšanas jāļauj rētai pilnībā sadzīt.
Fiziskā slodze cilvēkam jājūt pašam. Nav vēlami pārspīlējumi, viss jādara ar mēru – vidēji kā līdz operācijai.
Vairumā gadījumu sirds stimulators neierobežo arī vaļaspriekus, tomēr jāizvairās no iesaistīšanās sporta veidos, kuros izmanto bumbu, kā arī no jāšanas ar zirgu vai braukšanas ar kartingu izraisīto vibrāciju dēļ. Dažkārt impulsu ģeneratora vai elektrodu bojājumus var izraisīt aktīvi ķermeņa augšdaļas vingrinājumi, kas atkārtojas, piemēram, svaru vai pildbumbu cilāšana.
Pacientiem ar implantētajām ierīcēm obligāti vienreiz gadā jādodas pie speciālista, jo impulsu ģeneratoram kā jebkurai elektroniskai iekārtai nepieciešama pārbaude. Elektrokardiostimulatoru kalpošanas laiks ir 6 – 10 gadi. Tas atkarīgs no baterijas veida, kā arī impulsu raidīšanas biežuma, pacienta veselības stāvokļa un citiem faktoriem. Baterija pakāpeniski nosēžas vairākos mēnešos.
Sirds šūnas reaģē uz elektriskajiem impulsiem, un tāds ir arī kardiostimulatora darbības princips. Ja ir plānota jebkāda ķirurģiska operācija, ārsts ir obligāti jābrīdina par šo ierīci, jo operāciju laikā pielieto elektrokoagulāciju – asinsvadu piededzināšanu. Stimulators var neatšķirt šos elektriskos impulsus no spontānās sirdsdarbības, un tam šķitīs, ka sirds joprojām strādā, tāpēc pats nedarbosies. Tādēļ, ja pacients noklusē par kardiostimulatoru, rezultāts diemžēl var būt arī letāls.
Par impulsu ģeneratoru ārsts jābrīdina arī tad, ja ir paredzēti kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi, bet pārējās procedūras (rentgens, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija u.c.) ir pilnībā drošas.
Nav liegts arī skatīties televizoru vai lietot mobilo telefonu, ja vien šīs ierīces ir labā darba kārtībā un neatrodas tieši blakus sirds stimulatoram.
Bīstamas ir lieljaudas elektroiekārtas, kas izraisa elektromagnētiskos traucējumus, kā arī magnēti, lieljaudas sildītāji un radioraidītāji.
Jāizvairās no ilgstošas atrašanās zem augstsprieguma līnijām, jo sirds stimulators uz to reaģē un līdzīgi kā elektrokoagulācijas gadījumā – var neatšķirt sirds ritmu no elektromagnētiskā lauka impulsiem. Tikai šīs trases šķērsot vien nav bīstami.
Ja pacients dodas ceļojumā ar lidmašīnu, ir jāņem līdzi impulsu ģeneratora identifikācijas karte. Tas ir starptautiski atzīts dokuments, kas, uzrādīts lidostas drošības kontroles darbiniekiem, ļauj novērst pārpratumus.
Šī karte arī noder, ja kādreiz nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. No tās mediķi uzzina svarīgākos datus, kas var palīdzēt dzīvības glābšanā.
