Latviešiem kā nācijai nāktu par labu lielāka pašapziņa 1
Autors: Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš
Latvijas simtgades svinību kulminācija jau ir aiz muguras un iestājies zināms pēcsvētku atslābums, taču dzīve turpinās un atkal ir jādomā gan par ikdienas darbiem, gan par nākotnes veidošanu. Latvijai jāturpina iesāktais kurss un arīdzan jāatrod jauni mērķi, uz ko tiekties, līdzīgi kā tas bija pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO.
Latvijas simtgades svinības bija svarīgs atskaites punkts, bet es nedomāju, ka tās vajadzētu uztvert kā īpašu robežšķirtni mūsu valsts attīstības ceļā. Mums ir jādomā ilgtermiņā, jo ar simtgades nosvinēšanu nekas nebeidzas un nekas arī nesākas. Šobrīd nav tāda situācija, kad būtu nepieciešamas radikālas pārmaiņas; mums vienkārši jāturpina iesāktais darbs, lai Latvija turpinātu attīstīties. Tādēļ nebūtu pareizi domāt, ka līdz ar simtgades nosvinēšanu Latvija ir sākusi jaunu dzīvi. Zinu, ka ir cilvēki, kas katru gadu 1. janvārī mēģina sākt jaunu, skaistu dzīvi, pievēršas skriešanai vai vingrošanai, bet bieži vien šis entuziasms ātri vien noplok.
Protams, ir nozares, kur pēc simtgades izskanēšanas nāksies pielāgoties jaunai situācijai, piemēram, kino jomā, kur pēdējos gados ieplūda ievērojams finansējums, kas palīdzēja radīt daudz jaunu filmu. Man kā vēsturniekam ir lūguši komentēt vairākas filmas, un redzu, ka tās ir ļoti augstā līmenī gan satura, gan mākslinieciskās kvalitātes ziņā. Simtgades kino projekti palīdzēja mūsu kino nozares cilvēkiem iegūt pieredzi; domāju, ka viņi sekmīgi strādās arī turpmāk, varbūt vairāk izmantos starptautisko projektu iespējas. Tādēļ uzskatu, ka papildu finansējums bija labs ieguldījums šajā nozarē.
Tagad jūtamies drošāk
Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas daudz ko esam paveikuši. Domāju, ka mūsu valsts un tās ekonomika attīstās pareizā virzienā. Protams, vienmēr varētu vēlēties, lai šī attīstība būtu straujāka. Jāņem vērā, ka Latvija neatrodas uz vientuļas salas; mums jārēķinās ar procesiem, kas notiek visā pasaulē. Mēs esam politiski un ekonomiski atvērta valsts, tādēļ pro-blēmas, kas vērojamas citviet pasaulē, agri vai vēlu parādās arī pie mums. Piemēram, mēs redzam, ka daudzviet pasaulē pastiprinās populisma tendences, populistu partijas gūst labus panākumus vēlēšanās, un arī Saeimas vēlēšanās mēs redzējām ko līdzīgu. Sabiedrībai un politiķiem no tā ir jāmācās un jāizdara secinājumi.
Valdības veidošanas laikā redzam, ka partijām ir domstarpības par atsevišķiem jautājumiem, tomēr lielās, svarīgās lietās ir vienprātība, neviens neapšauba mūsu ģeopolitisko kursu, orientāciju uz Rietumiem. Lai arī kāda būtu topošā valdība, Latvijas ģeopolitiskais kurss netiks mainīts, mēs turpināsim sadarbību ar pārējām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Tas, ka esam ES un NATO, mums palīdz justies daudz drošāk. Pirms dažiem gadiem bija bažas, ka Krimas aneksija un Ukrainas notikumi negatīvi ietekmēs investīcijas Latvijā, jo mūsu partneri baidīsies šeit ieguldīt naudu, bet nekas tāds nav noticis. Rietumi mūs uztver kā stabilu partneri, kur ir piemērota vide ilgtermiņa investīcijām.
Varam būt labākie
Latviešiem kā nācijai nāktu par labu lielāka pašapziņa. Ja mēs redzam, ka pasaulē parādās jaunas tendences, varbūt mēs varam riskēt un pirmie ieviest dzīvē jaunas idejas. To es varu teikt arī par savu augstskolu: lai gan pasaules mērogā Vidze-mes Augstskola ir neliela reģionālā augstskola, dažās jomās mēs esam ļoti konkurētspējīgi Eiropas un pasaules līmenī. Piemēram, pētījumi par papildināto virtuālo realitāti, ar ko nodarbojas mūsu pētnieki un studenti. Tāpat arī stratēģiskās komunikācijas un mediju pratības jomā mums rietumvalstu kolēģi ir teikuši, ka dažās lietās, piemēram, dezinformācijas apkarošanā, mēs esam pāris gadu priekšā ASV, kas tikai tagad sāk par to domāt. Tikmēr mēs jau sen darbojamies, lai atrastu risinājumus cīņā pret Krievijas izplatīto dez-informāciju.
Vidzemes Augstskolai tā ir iespēja ar inovatīviem pētījumiem piesaistīt jauniešus no visas Latvijas, jo izglītības kvalitātes ziņā mēs esam gatavi konkurēt ar Rīgas augstskolām. Mums ir arī jaunieši, kas no galvaspilsētas atnāk studēt uz Vidzemes Augstskolu, daļa no viņiem pēc augstskolas absolvēšanas paliek Valmierā un tuvējā apkaimē. Reģionu augstskolas palīdz līdzsvarot cilvēku plūsmu, kas pārsvarā virzās uz Rīgu, bet mēs esam labs piemērs, ka kvalitatīvu izglītību iespējams iegūt arī citviet Latvijā.
