“Ar silikonu aizsmērētas šuves, jumta slodze nav atbilstoša…” Rīgā atsākta pieturvietu nojumju uzstādīšana, taču kvalitāte joprojām rada bažas
0
Galvaspilsētā turpinās pieturvietu nojumju epopeja. Jau ziņots, ka Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju.
Atklātajā iepirkumā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegādei pērnā gada pavasarī bija pieteikušies četri pretendenti. Par uzvarētāju tika atzīts “Palami”, jo piedāvāja īsāko nojumju piegādes termiņu un zemāko vērtējamo summu.
Pirmā posma sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju novietošanas vai aizstāšanas projektēšanas dokumentācijas izstrāde izmaksāja 12 100 eiro. Bija plānots, ka to uzstādīšana un izgatavošana izmaksās aptuveni 1 miljonu eiro.
Taču viss negāja tik gludi, kā bija iecerēts. Būvekspertīzes gala ziņojumā norādītas vairākas neatbilstības standartiem un sākotnējam projektam, konstatēta skrūvēto savienojumu pārveide par metinātiem savienojumiem, pieļaujot atsevišķus metinājuma šuvju defektus, kas var palielināt attiecīgo konstruktīvo mezglu pastiprinātas korozijas risku.
Vēlāk Ārtelpas un mobilitātes departaments pēc iepazīšanās ar ekspertu atzinumu vienojās ar SIA “Palami”, ka līdz 30.janvārim nepilnības tiks novērstas, uz laiku jaunu nojumju izbūvi apstādinot, bet kas notiek tālāk?
Nepilnības esot novērstas
Kā liecina medijiem izsūtītā pašvaldības informācija, būvuzņēmējs “Palami” esot novērsis būvekspertīzē atklātās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju nepilnības, tās ir atzītas par atbilstošām un drošām, un ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētā.
“Palami” tika dots laiks līdz 30.janvārim, lai nepilnības novērstu. Vienlaikus Ārtelpas un mobilitātes departamenta un būvuzraudzības pārstāvji sekoja nojumju defektu novēršanai un uzraudzīja pirmās nojumes uzstādīšanu. Pēc vairākām pārbaudēm departamenta un būvuzraudzības speciālisti ir konstatējuši, ka ekspertīzes ziņojumā norādītās neatbilstības un defekti ir novērsti, un patlaban ir atsākta nojumju uzstādīšana pilsētvidē.
Rīdzinieki “šūmējas”
Lasot komentārus pie pašvaldības ieraksta par nojumju uzstādīšanas atsākšanu un saņemot vairākas vēstules no pilsētniekiem, nerodas iespaids, ka jaunās nojumes patiešām atbilst cerētajam.
Lūk, daži no komentāriem, kas lasāmi pie minētā “Facebook” ieraksta:
“Vecās nojumes ir dranķīgas. Bija cerība ka jaunās būs labākas. Bet nē. Šīs ne no vēja pasargās, ne no nokrišņiem. Vienīgais uzlabojums, ir soliņš ērtāks. Zem soliņa aizmugurē viss vaļā. Vējš, nokrišņi tur zēģelēs. Kāda jēga no tām nojumēm?”
“Vairs nezina, kā vēl varētu pārlikt mūsu nodokļus savās kabatās.”
“Kur ir dizains, uz kuru vietu jāskatās?”
“Vai tiešām nav normāla dizainera-arhitekta, kas domā ar galvu ne dibenu? Kādam nolūkam ir nojumes, kādas ērtības ir jārada? Šie te ir nekas un nekam, kārtējā naudas tērēšana.”
Vēl skarbāki vārdi lasāmi rīdzinieces Lāsmas vēstulē, ko saņēmām redakcijā: “Skatos uz jaunajām pieturvietām un nesaprotu, smieties vai raudāt. Iespējams, es patiešām neko daudz nesaprotu no būvniecības, bet metāla konstrukcijas ir acīmredzami šķības, var redzēt, ka krāsojums pēc ekspertīzēm ir atjaunots, taču vizuāli tas izskatās dīvaini. Cik atceros, šis “prieks” no mūsu kabatām izmaksāja iespaidīgu summu. Varbūt varat papētīt, vai tiešām situācija ir atrisināta un domei šķiet, ka ar nojumju kvalitāti viss ir kārtībā?”
Jautājam zinātājiem!
Jau iepriekš kolēģu gatavotajās publikācijās medijos pavīdēja “Milzo Urban” nosaukums, šis uzņēmums bija viens no pretendentiem pieturvietu nojumju iepirkumā.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilma Kauliņa dalījās ar domām par redzēto veikumu: “Piecus gadus tika lolota apsveicama iecere iegādāties pilsētai mūsdienīgas, modernas un ilgtemiņā kalpojošas nojumes, bet Rīga šoreiz lepoties ar veikumu nevarēs. Gadu mijā ielu malās uzstādītās “jaunās” nojumes neatbilst izsoles nolikuma, tehniskās specifikācijas, līguma un normatīvo aktu prasībām. Rupji pārkāpti tehnoloģiskie procesi, ekspertīzē fiksētās neatbilstības nav novērstas.
Nodokļu maksātāju nauda ar vieglu roku tiek tērēta par brāķētu un pasūtītāja prasībām neatbilstošu produkciju.
Pēc publikācijās minētajām ekspertu neatbilstībām, “atjaunotās” nojumes pamatiem var redzēt pieskrūvētas pāris plāksnītes, ar silikonu aizsmērētas šuves un grubuļainu ar krāsas notecējumiem deformētu virsmu, kas neatbilst ISO standartu prasībām, garantētajai C5 krāsojuma noturības klasei un pasūtītāja kvalitātes prasībām.
Tiek solīts, ka uz nojumju sienām tiks uzstādītas reklāmas, galu galā ļaujot pilsētai nopelnīt, taču uz esošajām nojumēm tas nebūs iespējams, jo jumta slodze nav atbilstoša, lai tā varētu nest papildu svaru.”
Būvinženierim bijušas bažas
Kā ekspertīzes veicējs iepriekš bija piesaistīts būvinženieris Artūrs Veiss. Viņš gan uzreiz brīdina, ka saskaņā ar līgumu ne visu informāciju ir tiesīgs atklāt, taču ar dažām atziņām ir gatavs padalīties. Jāpiebilst arī, ka būvinženieris veica ekspertīzi pirms problēmu novēršanas, un viņš neesot informēts, vai un kādā mērā problēmas šobrīd ir novērstas.
“Pēc ekspertīzes un manu bažu izteikšanas izpildītājs teica, ka kļūdas novērsīs un nojumes pārtaisīts. Kāds ir rezultāts, tas vairs man nebija jāpārbauda. Tika veikta ekspertīze, iedots slēdziens, pēc kura izpildītājs solīja visu novērst. Tagad gan, vērojot publiskajā telpā notiekošo, man tajā redzamas daudzas līdzības ar futbolu, kura spēli vislabāk pārzina tie, kas to vēro mājās, sēžot dīvānos pie televizora ekrāniem. Izrādās, ka arī būvniecības speciālistu mūsu valstī ir daudz. Dot izsmeļošu viedokli var tikai katras attiecīgās jomas speciālists,” saka Artūrs.
Viņš arī piebilst: “Cik esmu redzējis no fotogrāfijām, zinu, ka pēc ekspertīzes tika pastiprināti pamatu mezgli.
Vērotājiem der atcerēties, ka reizēm svarīgākais ir tas, kā konkrētā konstrukcija pilda savas funkcijas, un to savukārt var noteikt tikai ar specifisku mērījumu palīdzību.”
Kādi ir visa šī stāsta secinājumi? Lasot informāciju medijos, runājot ar vairākiem tiešā vai pastarpinātā veidā iesaistītiem cilvēkiem, ir skaidrs, ka kaut kas jau īsti labi nav. Lasītāju iesūtītās fotogrāfijas to apstiprina. Droši vien sirdsmieru galvaspilsētas iedzīvotājiem varētu sagādāt ziņa, ka ekspertīze tiks veikta atkārtoti, lai esam droši, ka šie miljoni tiek iztērēti pārdomāti un kvalitatīvi, sniedzot labumu sabiedrībai. Tie tomēr ir 5 miljoni eiro…
