Ministrijas, pašvaldības un resori sacenšas par visdumjāko naudas izlietojumu. Egila Līcīša feļetons 21
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā iedzīvotāji ieplestām acīm spiesti vērot, kā notiek ilgstoša, sistemātiska nolaidība iestāžu darbībā ar piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, kas ir nodokļu maksātāju sūri grūti nopelnīti, ar ko tie apzinīgi norēķinājušies ar valsti.
Ministrijas, pašvaldības, resori gluži vai sacenšas par TOP 3 uz pjedestāla par visdumjāko eirīšu izlietojumu, ar sīkumiem te nekrāmējas.
Ziņkārīgākie no nodokļu maksātāju šķiras aiz sašutuma par nesaimniecisku apiešanos ar mūsu naudu gāžas ģībonī un uzskata, ka tiek pārsists visu laiku Latvijas korupcijas rekords Dienvidu tilta celtniecībā, bet tilts vismaz uzbūvēts un kalpo Daugavas šķērsotāju vajadzībām, kamēr pašlaik līdzekļus elementāri izšķērdē.
Trešo vietu un bronzas medāli šajā sacensībā izcīna Ārlietu ministrija, kura par 186 tūkstošiem eiro kliedējusi tumsu, iezaigo un izgaismo krāsās savu namu – vismaz garāmgājējiem actiņas tiek gaišākas.
Droši vien šāda summa būtu noderējusi par uzturnaudu vēstniecībai Austrālijā, bet neatliekamākā finanšu prioritāte Rinkeviča apakšniekiem šķitusi ēkas izdaiļošana.
Otrās vietas lauri tiek Rīgas domei par apsveikumu rīdziniekiem valsts svētkos trīs valodās ar eksponētu mākslas darbu, kurā daži saskatījuši tautiskās izcelsmes, bet citi Georga lentītes toņus.
Šedevrs izpelnījies „Saskaņas” deputātu iesniegumu KNAB, kā tiek izmantota rīdzinieku nodokļu nauda 90 tūkstošu eiro apmērā.
Jā, jā, šī pilsētnieku sveikšanas metode likās neparasta pat saskaņiešiem, kuri savas valdīšanas laikā bija ar mieru aizstiept uz mājām no domes foajē mūžzaļos augus fikusus un gumijkokus, noskrūvēt lielo spoguli pie garderobes, nočiept klozetpodu vākus un piedevām izzagt pusi galvaspilsētas.
Cilvēki jau sen domāja, ka neliela asiņu nolaišana ierēdņu aparātā nāktu par labu un nepacietīgi raudzījās kukuļotāju apkarotāju biroja virzienā, bet ko KNAB?
Iegūst godpilno pirmo vietu cīņā ar sevišķi nesaudzīgu attieksmi pret līdzekļu piešķīrumu!
Lai arī runa ir par starptautiskās palīdzības naudu, tomēr izplānotais antikorupcijas pasākums, velkot pa Daugavu vides objektu „aisbergu”, neizpelnījās tādu skatītāju atzinību, uz ko cerēja korupcijas novērsēju admirālis, biroja priekšnieks Jēkabs Straume.
Būdas vai kumodes izmēra peldošā uzparikte, kam bija jāmobilizē iedzīvotājus totālai neiecietībai pret kukuļņemšanu, panāca pretēju efektu, uzkurinot cilvēku emocionālo temperatūru un sašķobījot uzticību valsts varai zem grīdlīstes līmeņa.
Minētais objekts bija uz režģa sapūstas celtniecības putas, nokrāsotas, uzmontētas uz pontoniem, pašizmaksā par apm. 1000 eiro. Tam bij jārada leduskalna iespaids, kam neredzamā daļa ir labu gabalu zem ūdens. Pēc uznākušā lietus pamatīgi papostīto peldpriekšmetu upes piesārņotāji steigā evakuēja krastmalas niedrēs, kur tas ņēma bēdīgu galu.
Vides objekta cena ar „pričendāļiem”, upes gultnes izpēti, „ražošanas izmaksām” bija 25,4 tūkst. eiro.
Labi, ka ierobežoto līdzekļu dēļ iztika ar prozaisku aisbergu, jo ar tēlainu domāšanu apbalvotās radošās personības varēja dzemdināt citu simbolu korupcijai – vainot Mēness neredzamo pusi vai Atlantijas ciklonu. Tad naudiņu aizpūstu nezināmā virzienā viesuļvētras ātrumā.
Žūrijas speciālbalvu saņem nepārspējamais galvenais cīnītājs priekšējās līnijās ar kovidu, efektīvais aizsardzības koordinators pret saslimšanu, profesionālais komunikators, ministrs Daniels Pavļuts, kurš slēdzis līgumus par projektiem tikpat apskaužamā centībā un radošā uzlādējumā, kā godātais Valsts prezidents laiž tautā pašdarinātus jaunvārdus.
Pavļuts sācis ar superdārgā Vakcinācijas biroja izveidošanu, turpinājis ar ieguldījumiem uzskatāmajā aģitācijā, tērējot grandiozas summas potēšanās reklāmām, maksājot faķīriem un šarlatāniem.
Cilvēkiem grūti saprast, vai amatpersonas nenes atbildību par naudas, materiālo labumu piedāvāšanu konkursos uzvarējušiem draugiem, kuri uz nodokļmaksātāju rēķina uzvārījušies par miljonāriem? Vai kādam nav pazeltīts rociņā?
Premjers Kariņš nav izteicis pat piezīmi par „neapdomīgiem” tēriņiem.
Atbildību negrasās mērīt tieslietu vadītājs Bordāns, kurš citkārt, krūtis izriezis, drosmīgi stājies pretī valsts izlaupītājiem. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume izrādījies tāds Jēcis, kurš apvedams ap stūri, un antikorupcijas iestādījums pārtraucis ķert, izmeklēt, sodīt lielās zivis.
Ja neviens neliekas zinis , kur aizplūst līdzekļu straume, ja neinteresē nodokļu maksātāju viedoklis, itin kā politiķu uzturētāji būtu pigmeji vai zemākas šķiras ļautiņi, man atkal jāzvana ģenerālprokuroram Stukānam, jāsignalizē, ka nopietni jāizpētī, vai kāds nav iegrābies līdz elkoņiem valsts makā.
