“Ar savu ķermeni varu darīt, ko gribu!” 8 gadus vecā zēna prasība frizierei raisījusi karstu diskusiju 101
“Sēžu frizētavā, blakus 8 gadīgam puikam griež matus. Viņš pieprasa, lai viņam matus arī nokrāso. Simpātiskā māmiņa un friziere viņu atrunā. Pēkšņi puisītis saka frizierei – Ar savu ķermeni varu darīt, ko gribu, jo tas ir mans ķermenis! OMG! Paskatījos uz māmiņu, viņa komentē – to viņiem tagad māca visās skolās! Kā jums patīk?” tā šonedēļ soctīklā “X” jautā un raksta Liāna.
Sēžu frizētavā, blakus 8 gadīgam puikam griež matus. Viņš pieprasa, lai viņam matus arī nokrāso. Simpātiskā māmiņa un friziere viņu atrunā. Pēkšņi puisītis saka frizierei – Ar savu ķermeni varu darīt, ko gribu. jo tas ir mans ķermenis! OMG! Paskatījos uz māmiņu, viņa komentē…
— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 🇮🇱 (@liana_langa) March 18, 2024
Pēc šī ieraksta publicēšanas soctīklā “X” sākās aktīva tā komentēšana. Viedokļi bija pretrunīgi.
“Valstī ir jāmaina bērnu tiesību politika, attieksme, likumi. Bērniem nav tikai tiesības, bet vecākiem un skolotājiem – pienākumi. Esam aizmirsuši par līdzsvaru un veselo saprātu,” raksta Ieva. Liāna uz to atbild: “Tikko paziņu radiniece aizgājusi no darba skolā – pamatskolā, mācīja ENG [angļu valodu – red.piez.]. Bērni esot burtiski nevaldāmi…”
Doudou pauž: “Ja vecāki vienmēr diktē katru dzīves aspektu, bērns neiemācās #domāt patstāvīgi un pieņemt lēmumus pats. Ir laiks, kad sākt praktizēt lēmumu pieņemšanas prasmes nelielā, bet nozīmīgā veidā. Izvēlēties savu matu krāsu ir ceļš uz pārliecināta un patstāvīga indivīda tapšanu.”
Liāna steidz komentēt Doudou rakstīto: “Jūs neatņemsiet vecāku varu pār bērniem. Niķīgai matu krāsas izvēlei, saskatoties TikTok, nav nekāda sakara ar domāšanu. Bērnībā krāsot matus ir stulbums. Gudrību un spēju domāt bērni demonstrē mācību procesā, savukārt kārtību realitātē līdz 18 gadiem nosaka vecāki.”
“Ak, vai! Mati vēl nav nobrieduši. Vismaz ne pirms 16. [gadu] vai vēlāku gadu vecuma (t.i., pirms pubertātes) nedrīkst krāsot ne balināt, var tikai krāsot ar pagaidu krāsu, kas arī nepieskar galvas ādu,” Peters piebilst.
Andris jautā: “Un, kas tur nepareizs?” Turpina Martins: “Lai jau saka ko grib, kamēr pats neapmaksās savas iegribas, būs vien jāklausa vecākus.”
“Skolai vajadzētu arī pamācīt, kuŗam ir tā rīcībspēja, kamēr viņam nav 18, nav iestājusies laulība vai vismaz izņēmuma tiesas atzinums īpašos apstākļos,” uzskata Edis.
Kārlis uzsver: “Tas patiešām ir labs piemērs, kas raksturo, uz kurieni mēs dodamies. Stambulas konvencija, cilvēks nav bioloģiskā, bet sociālā būtne, nav tēva un mātes, bet vecākais Nr.1 un 2 utt. Žēl, ka to iestāsta arī nākamajai paaudzei.”
“Mēs savu ķermeni neesam radījuši. Ķermenis nepieder mums, bet tas ir aizdots mums uz dzīves laiku. Tāpēc nevajag to lieki sabojāt,” Pauls komentē Liānas ierakstu soctīklā “X”. Zita piebilst: “Bez problēmām var darīt ar savu ķermeni, ko vēlas, ja ir jau pats nopelnījis naudiņ’ friziera apmeklējumam.”
“Par savu naudu, kaut vai uz nullīti. Te daudzi pārmet par pienākumu nezināšanu, kaut gan šinī gadījumā par to nav minēts ne vārda. Varbūt puikam lielāka pienākumu apziņa, kā dažam rakstītājam. Labāk nokrāso un izdzīvo prieku tagad,” komentē Uģis.
Jolis pauž: “Uz to ir viena atbilde – kad par pakalpojumiem spēsi pats samaksāt, tad dari ar savu ķermeni, ko vēlies.” Tikmēr Ivars izklāsta: “Vai mēs gadījumā nejaucam procesus…Ko māca skolā? 1 – kas ir oficiālajā programmā. 2 – ko apgūst uzzina no vienaudžiem atnestu, no vēcākajiem brāļiem, māsām čomakiem. Skolotājam lielākoties raustās mēlīte… pat par tradicionālu dzimummācību stāstīt.”
Aiva saka: “Hmmm, čalītim ir zināmas tiesības. Ar pienākumiem ģimene vēl nav iepazīstinājusi.” Imants vaicā: “Lieliski! Kad tad vēl tos matus krāsot blondus/melnus/sarkanus ja ne bērna vecumā? Kas var būt nekaitīgāks par matu nokrāsošanu?”
Gatis raksta: “Nožēlojama bērna mātes reakcija.” Vits piebilst: “Nu, ja no pirmās reizes frizieris nesaprot, ko klients vēlas!”
