Pašreizējais klimata pārmaiņu scenārijs neparedz, ka ekstrēmi sauss būs viss gads, prognozē Toms Bricis 0
Pagājušais gads bija sausākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, jo kopējais nokrišņu daudzums bija trešdaļu zem normas, un arī šogad aprīlī sasniegts jauns sausuma rekords.
Klimata pētnieki vēl nesteidzas prognozēt sausu vasaru, bet uzsver, ka nākotnē ar ilgstošiem sausuma periodiem jārēķinās gan zemniekiem, gan aku racējiem.
Lai gan maija sākums bijis salīdzinoši vēss un lietains, aizvadītais aprīlis daudziem lika atcerēties pagājušo gadu, kad Latvijā valdīja neparasti silts un sauss laiks.
Pilsētnieki un pludmales atpūtnieki pārsvarā priecājās par vasarīgo svelmi, bet zemniekiem ieilgušais sausums sagādāja pamatīgas raizes, jo samazinājās kartupeļu un citu kultūru raža, govīm trūka siena, bet daudzās akās bija ļoti zems ūdens līmenis.
Latvijas klimats mainās
Ilgstošs sausums var radīt problēmas arī pavasarī, jo izkaltē augsni un samazina gaisa mitrumu. Tādēļ dienā gaiss straujāk sakarst, bet naktīs ātrāk atdziest, palielinot salnu risku.
Aprīlī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija tikai 3,0 mm, kas ir 91% zem mēneša normas, tādējādi šis aprīlis bija sausākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Līdzīgs bija viss pagājušais gads, kad kopējais nokrišņu daudzums bija tikai 473 mm jeb 32% zem gada normas.
“Pagājušais gads Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē, un arī šis gads līdz šim ir ar mazāku nokrišņu daudzumu par klimatisko normu,” secina LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Viņš gan atturas prognozēt, vai arī vasara būs sausa un saulaina.
“Prognozēt, cik daudz līs vasarā, ir faktiski neiespējami. Prognožu modeļu sezonālās prognozes drīzāk norāda uz tendenci nokrišņu daudzumam vasaras mēnešos būt ap normu vai pat mitrākiem, bet šo prognozi nevar uzskatīt par gana ticamu. Atgādināšu, ka 2017. gads bija ļoti bagāts nokrišņiem, dažās vietās Latvijā togad bija slapjākā vasara un rudens novērojumu vēsturē, taču ilgtermiņa prognozes tādu novirzi neuzrādīja.”
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu un klimata daļas datu analītiķis Viesturs Zandersons skaidro, ka atsevišķs ekstremāls notikums nevar tikt viennozīmīgi saistīts ar klimata pārmaiņām, tostarp arī ilgstoša sausuma periodi. Līdzīgi sausuma gadījumi tika novēroti arī iepriekš.
Sausuma intensitāti var pastiprināt klimata pārmaiņu ietekmē pieaugošais karstuma viļņu ilgums un skaits. Apskatot vēsturiskos novērojumus, secināts, ka laikā no 1961. līdz 2010. gadam nepārtrauktu sausuma periodu ilguma indeksā nebija novērota būtiska izmaiņu tendence. Līdz ar to sausuma perioda ilgums būtiski nepalielinās.
Jāpēta tendences
Toms Bricis norāda, ka mērenajā klimata joslā un tuvu Atlantijas okeānam ir raksturīgas lielas temperatūras svārstības un tāpat arī sausu periodu mīšanās ar lietainiem.
“Pērnās vasaras svelmi un sausumu vairāki rietumvalstu meteodienesti un pētniecības institūcijas sliecās vērtēt kā klimata pārmaiņu pastiprinātu, proti, karstas un sausas vasaras bijušas arī iepriekš, bet klimata pārmaiņas šīs parādības pastiprina. Tomēr zinātniekiem joprojām nav metožu, kā vienu laika apstākļu notikumu, fenomenu, vienu mēnesi, gadalaiku vai pat gadu, kas ir bijis ar neparastiem apstākļiem, apstiprināt kā klimata pārmaiņu rezultātu.”
Bricis spriež, ka laika apstākļu svārstības Eiropā gadu no gada var būt un ir bijušas lielas.
“Ja šajās svārstībās parādās izteiktas pārmaiņas vismaz 30 gadu garumā, tad to var saukt par klimata pārmaiņām. Šobrīd ilggadējie novērojumi Latvijā rāda gan pakāpenisku temperatūras pieaugumu, gan nokrišņu daudzuma pieaugumu. Arī klimata pārmaiņu scenāriji paredz, ka mūsu reģionā gada nokrišņu summai vajadzētu turpināt pieaugt, vienlaikus prognozes paredz arī lielākus sausuma periodus. Pašreizējais klimata pārmaiņu scenārijs neparedz, ka ekstrēmi sauss būs viss gads.”
Zemnieki pielāgojas
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Raimonds Kasparinskis secina, ka līdz ar klimata pārmaiņām mums visiem jārēķinās: Latvijas dabā daudzi procesi notiks citādi.
“Arvien biežāk iespējamas ekstremālas parādības: gan stipras lietavas un plūdi, gan ilgstoši sausuma periodi. Agrāk tika uzskatīts, ka augusts ir sausais mēnesis, kad daudziem akās trūka ūdens, bet pagājušogad sausuma periods sākās krietni agrāk. Līdzīgas tendences vērojamas arī ziemā, jo pēdējos gados arvien retāk Ziemassvētkos zemi ir klājis sniegs.”
Latvijas situācija nebūt nav unikāla, jo arī citās Eiropas valstīs pagājušogad bija vērojams ilgstošs sausums, un zemnieki raizējas, ka tas varētu atkārtoties arī šogad.
Vācijas zemnieki žēlojās, ka sausuma dēļ dažviet zaudēti 30 līdz 80 procenti ražas. Tādēļ daudzi sākuši aizdomāties par citu kultūru audzēšanu, piemēram, kartupeļu, cukurbiešu vai rapšu vietā apsēt laukus ar kukurūzu, kas ir izturīgāka pret sausumu.
Raimonds Kasparinskis spriež, ka arī Latvijas zemniekiem jādomā par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
“Piemēram, ir vērts apsvērt investīcijas laistīšanas iekārtu iegādē. Ja tās būtu izmantotas pagājušogad, lauksaimniekiem varēja būt ļoti ražīgs gads, jo kopumā laika apstākļi bija ļoti piemēroti.” Tiesa gan, arī ūdens pagājušogad bija deficīts, jo daudzviet upēs un gruntsūdeņos bija ārkārtīgi zems ūdens līmenis.
Eksperimenti ar šķirnēm
Sausuma dēļ kartupeļu raža pagājušogad bija mazāka nekā parasti, bet Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle domā, ka pašlaik vēl pāragri spriest, vai šogad gaidāmas līdzīgas problēmas.
“Jāskatās, kādi būs laika apstākļi veģetācijas periodā. Katrā ziņā kartupeļu audzētāji rēķinās ar sausuma periodiem, tādēļ šobrīd sākam apgūt šķirnes, kam ir lielāka izturība pret sausumu. Bet visu nevar mainīt vienā dienā. Jārēķinās arī ar to, ka Latvijas patērētāji ir ļoti konservatīvi, vairākums zina tikai pāris šķirnes, ‘Vineta’ un ‘Laura’. ”
Pieredzējušais zālaugu audzētājs Viesturs Niedols gan uzskata, ka nevajadzētu steigties Latvijā ieviest citās zemēs izstrādātas šķirnes, kas piemērotas siltākam un sausākam klimatam.
“Es izmantoju tikai Latvijā radītās šķirnes un par citām nemaz nedomāju. Ar augiem ir tāpat kā ar tautām: katram jādzīvo savā zemē, un sajaukšana ne pie kā laba nenovedīs. Ticu, ka viss būs labi, un galu galā latvietis nekad nepaliks nepaēdis.”
Pozitīvu noskaņojumu aicina saglabāt arī laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs, kura vērojumi rāda, ka zemnieki šogad var cerēt uz labu ražu.
“Tautas ticējums vēsta: ja bērzi saplaukst pirms alkšņiem, tad gaidāma sausa un karsta vasara. Šogad tā arī bija, tomēr mana pieredze rāda, ka šis ticējums ne vienmēr piepildās. Drīzāk izskatās, ka gaidāmā vasara varētu būt kaut kas pa vidu starp pagājušo sauso un aizpagājušo slapjo vasaru. Jūnijs varētu būt sauss, savukārt jūlijā un augustā iespējams liels karstums ar +30 grādiem un pērkona negaisiem.”
Kā pareizi izrakt aku
Karstuma dēļ pagājušogad bija daudz meža ugunsgrēku, daži izcēlās pat vēlā rudenī. Karstais un sausais gaiss sagādāja problēmas arī pilsētniekiem, jo šādā laikā strauji palielinās gaisa piesārņojums, gaisā ir lielāka putekļu koncentrācija. Savukārt lauku ļaudis sūdzējās par rekordzemo gruntsūdeņu līmeni, kādēļ daudzviet akas bija pilnībā izsīkušas vai arī ūdens krājumi tajās atjaunojās ļoti lēni.
Aku rakšanas un tīrīšanas meistars Dzintars Štrauss gan spriež, ka 80% gadījumu, kad akā trūkst ūdens, ir vainojams nevis sausums, bet gan nepareizi izrakta aka.
“Daudzi pirms rakšanas nekonsultējas ar speciālistiem, kam ir pieredze šajā darbā. Es ieteiktu izvēlēties pieredzējušu rīkstnieku, kas pratīs atrast īsto āderi. Vispirms ir jātaisa kontrolurbumi, jāpārliecinās, vai apakšā būs ūdens, un tikai tad var ķerties pie rakšanas.” Štrauss norāda, ka mūsdienās no akas tiek gaidīts daudz lielāks ūdens patēriņš. “Senākos laikos no akas ņēma tik, cik ar spaini varēja izsmelt, bet šobrīd izmanto sūkni, lai darbinātu veļasmašīnu, duškabīni, laistītu zālienu utt. Tas nozīmē, ka akā jābūt pietiekami daudz ūdens, lai nodrošinātu visas vajadzības.”
