“Ar sauli vien nepietiek,” sēžot uz “Liepkalnu” jumta, teic Dagnis Čākurs. Vai talkā būs jānāk vējam? 3
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā dažādu nozaru ražošanas uzņēmumi arvien plašāk izmanto saules un vēja ražoto elektroenerģiju, kas ļauj būt mazāk atkarīgiem no centralizētās elektroapgādes un elektrības cenu svārstībām.
Starptautiskā atjaunojamās enerģijas aģentūra (IRENA) savā jaunākajā gada pētījumā atzīst, ka elektroenerģijas iegūšana no vēja stacijām un saules paneļiem mēdzot būt pat lētāka par elektrības ražošanu no fosilajiem kurināmajiem.
Vai, jūsuprāt, saules paneļu uzstādīšana ļautu ietaupīt elektrību?
IRENA paredz, ka jau tuvāko gadu laikā elektrības ieguve no vēja un saules palielināsies.
Kopš pagājušā gada oktobra beigām savs saules parks ir arī pazīstamajā un iedzīvotāju iecienītajā maizes un konditorejas produktu ceptuvē Pļaviņu novada Klintaines pagasta “Liepkalnos”.
“Liepkalnu” īpašnieks Dagnis Čākurs stāsta, ka gribējis to lielāku, nekā tas ir pašlaik. Bet pēc enerģētikas uzņēmuma “AJ Power” padoma piekritis 25 kW jaudas saules paneļu uzstādīšanai.
Ar sauli vien tomēr nepietiek
Ar “Liepkalnos” uzstādītajiem paneļiem saulainā laikā var iegūt 130 līdz 140 kWh dienā. Dagnis Čākurs atzīst, ka pārtikas produktu ražošanai ikdienā “Liepkalnos” ar sauli vien tomēr nepietiekot.
No saules varot iegūt vien aptuveni desmito daļu no ražošanai nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma ikdienā.
Tomēr viņš lēš, ka saules paneļu iegādei un uzstādīšanai iztērētie aptuveni 25 000 eiro uzņēmumam varētu atmaksāties astoņos līdz deviņos gados.
Savukārt Tukuma novada pašvaldības uzņēmumā “Tukuma ūdens” saules paneļi ar 54 kW jaudu darbojas kopš šī gada maija.
Uzņēmuma valdes loceklis Ainārs Feldmanis stāsta, ka pievērsties saules paneļiem rosinājuši kolēģi vairākos citos ūdens apgādes uzņēmumos, kur saules parki jau ir izveidoti agrāk.
No saules iegūto elektroenerģiju uzņēmumā izmanto tikai pašpatēriņam. Saulainā laikā paneļi varot saražot aptuveni 400 kWh dienā, kas, tāpat kā “Liepkalnu” maizes ceptuvē, veido vien niecīgu daļu no uzņēmumā patērētā elektroenerģijas daudzuma ikdienā.
Arī Ainārs Feldmanis spriež, ka šis ieguldījums uzņēmumam varētu atmaksāties turpmāko septiņu līdz astoņu gadu laikā. Viņaprāt, saules paneļi varētu būt pat izdevīgāki nekā vēja parki krietni vienkāršākās apkopes dēļ.
Kavē birokrātija un nauda
Atzīstot jaunu tehnoloģiju arvien plašāku pielietojumu elektroenerģijas ieguvē un izmantošanā, “Liepkalnu” saimnieks domā, ka pašlaik to aizkavē vajadzīgo atļauju un saskaņojumu saņemšana valsts pārvaldes iestādēs, kā arī samērā prāvie izdevumi, kurus nelieli uzņēmumi ar mazu apgrozījumu nevar atļauties.
Ainārs Feldmanis gan šaubās, vai tik drīz Latvijā varētu rasties tādi uzņēmumi, kuriem vairs nemaz nebūtu nepieciešama centralizētā elektroapgāde.
Lai kāds uzņēmums pilnīgi spētu strādāt tikai ar saules vai vēja saražoto elektroenerģiju, tam būtu vajadzīgs lielas jaudas saules vai vēja parks, turklāt ar iespēju uzkrāt iegūto elektroenerģiju.
Arī “Liepkalnu” īpašnieks Dagnis Čākurs teic, ka bez vadiem uzņēmumi vēl ilgi nevarēšot iztikt. Turklāt jāņem vērā Latvijas klimatiskie apstākļi un saulaino dienu skaits gadā.
Kad debesis klāj mākoņi, tad paneļi dienā spēj saražot aptuveni uz pusi mazāk nekā saulainā laikā.
Vērienīgā iecere Jelgavas novadā
Tas, par ko pašlaik daži uzņēmēji šaubās, gan vēl nenozīmē, ka nākotnē Latvijā patiešām nevarētu rasties uzņēmumi, kuri sekmīgi strādātu, arvien mazāk izmantojot centralizēto elektroapgādi.
Viens piemērs, kas vedina domāt, ka jaunu enerģijas avotu ieguve nav aiz trejdeviņiem kalniem, ir kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” vērienīgā iecere Jelgavas novada Kaigu kūdrāja izstrādātajā daļā – 10 hektāru platībā izveidot vēja elektrostaciju parku ar 22 vēja turbīnām.
Vēja parka kopējā jauda plānota 90 megavatu (MW) apjomā, kas ļautu saražot 300 000 MWh elektroenerģijas gadā, kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas kopējā elektroenerģijas gada patēriņa.
Plānots, ka vēja parka būvniecība, kurā paredzēts ieguldīt 100 miljonus eiro, varētu sākties 2022. gadā.
“Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks atklāj, ka jau pašlaik kūdras ieguves elektroiekārtām uzņēmumā patērē ap 800 MW elektroenerģijas gadā. No vēja iegūto elektroenerģiju “Laflora” izmantotu kūdras ieguvē.
Fantastiskas iespējas
Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, vēja parka izveide esot tikai pirmais solis zaļās rūpnieciskās zonas izveidē. Nākotnē paredzēts, izmantojot vēja enerģiju, saražot ūdeņradi.
Līdz ar to pavērtos, kā viņš saka, fantastiskas iespējas klimatneitrālai rūpniecībai, kā arī straujākai Jelgavas novada un Zemgales attīstībai.
Salīdzinot ar termoelektrostacijām (TEC), kuras darbina ar dabasgāzi, Kaigu kūdrājā izveidotais vēja parks krasi samazinātu ogļskābās gāzes izmešu apjomu par 112 000 tonnu gadā.
Uldis Ameriks atzīst, ka saules un vēja enerģijas izmantošanā Latvija pašlaik vēl atpaliek no saviem tuvākajiem kaimiņiem. Viņaprāt, šai atpalicībai esot vairāki iemesli.
Pirmkārt, no Krievijas saņemtā dabasgāze šķiet izdevīgāks enerģijas avots, kam Latvijā ir savi politiskie aizstāvji un kas neprasa tādus ieguldījumus, kādi, piemēram, paredzēti vēja parka izveidei Kaigu kūdrāja izstrādātajā platībā.
Otrkārt, “Latvenergo” un tam piederošais “Sadales tīkls” saules un vēja parkos saskata konkurenci.
“Latvenergo” apkopotās ziņas par elektroenerģijas ražošanas apjomiem un tās ražotājiem gan liecina, ka bez tradicionālajiem ražotājiem un centralizētās elektropārvades gluži iztikt nevarēs, tie būs vajadzīgi vēl ilgi.
