Iztīrīt galvu ar tenisu 0
Jau ilgāku laiku regulāri mācos spēlēt tenisu. Uz treniņu reiz aizvilka kolēģe, lai joka pēc pamēģinu. Iepatikās.
Sākumā šķita – kas tur ko nepaskraidīt pa tenisa laukumu un atsist bumbiņu. Taču tā izrādījās pamatīga slodze. Jau pēc pirmās pusstundas esmu viscaur slapjš. Pašam smiekli nāk, ka tā var būt.
Divas stundas koncentrējos tikai uz bumbiņu, pretinieku un pārinieku, ja ir divspēle. Šajā laikā nedomāju par to, kas jāpaveic darbā, galva lieliski iztīrās. Mājās man tas īsti neizdodas, darba problēmas ienāk arī aiz dzīvokļa durvīm.
Gulēt, kamēr gana
Man ir ļoti svarīgi izgulēties. Esmu nekāds, ja miega bijis par maz.
Darba režīma dēļ bieži gulēt tieku vēlu, tikai pēc pusnakts, taču no rīta varu pasnaust pāris stundu ilgāk nekā daudzi citi. Mani netraucē, ja saule iespīd sejā, tieši otrādi – tad miegs ir vissaldākais.
Kad mēs ar brāli bijām pavisam mazi, tēvs gāja pastaigā ar mums abiem ratiņos. Ja sākām čīkstēt, tēvs pagrieza ratiņus pret sauli – mēs uzreiz iemigām. Nav ne jausmas, kādēļ tā. Taču arī saules pielietā pludmalē man vienmēr ir ciešs miegs.
