Labi justies otrās mājās 0
Joprojām šķiet, ka tikko esmu sācis strādāt televīzijā, lai gan pagājis jau 11 gadu. Aizvien jūtos kā jauniņais, man ir būtiski sevi apliecināt un pierādīt. Uz darbu eju ar prieku. Sen zināms – ja darāmais patīk, var paveikt ļoti daudz. Dzīvoju ar pārliecību, ka darbs ir manas otrās mājas. Šādai attieksmei gan ir savi mīnusi: nespēju pateikt nē un iegrožot strādājamās stundas, uzņemos par daudz. Tomēr ticu, ka viss notiek, kā tam jānotiek. Tātad esmu īstajā laikā un vietā. Nekad nebiju domājis, ka strādāšu televīzijā, kur nu vēl, ka sēdēšu Panorāmas studijā un visai Latvijai stāstīšu ziņas. Ziņu raidījuma vadītājam jābūt zinošam pilnīgi visā, jo nevar paredzēt, kas piepeši var notikt raidījuma laikā, jābūt gatavam ielēkt jebkurā tematā.
Ir gan akmens, kas spiež sirdi, – nepabeigtas studijas juristos. Bieži vien pats ar sevi diskutēju – pieķeries taču un pabeidz… Palikusi vien tā aste – bakalaura darbs. Pagaidām nevaru saņemties.
Nepadarītais un nesakārtotais patērē ļoti daudz iekšējās enerģijas un spēka. Pat ja šķiet, ka par to nedomā un neuztraucies, tomēr baterija tērējas, tādēļ tā jālādē biežāk.
