Jaunie operdziedātāji ar sapni par Baltā nama skatuvi 0
Prestižā Starptautiskā Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkursa fināls šogad pirmo reizi norisināsies Latvijā – no 3. līdz 10. jūnijam Dzintaru koncertzālē. Pasaulē labāko jauno operdziedātāju sacensībā Latviju šogad pārstāvēs atlases kārtu izturējušie divi soprāni – rīdziniece, patlaban Austrijā studējošā LAIMA LEDIŅA, un siguldiete, Rīgas Doma kora skolas audzēkne LĪGA GITA ZĪRIŅA. Konkursā 160 perspektīvākos un talantīgākos jaunos dziedātājus no visas pasaules vērtēs prestižāko pasaules opernamu direktori no Ņujorkas Metropolitēna, kā arī Berlīnes, Drēzdenes, Diseldorfas, Madrides, Hamburgas, Maskavas Lielā teātra, Londonas Karaliskā Koventgārdena, Keiptaunas, Hjūstonas un citiem opernamiem. Šāda līmeņa starptautisks vokālistu konkurss Latvijā notiks pirmo reizi, un savulaik tas bija nopietns pagrieziena punkts karjerā pasaulslaveniem operdziedātājiem – Elīnai Garančai, Andželai Georgiū, Egilam Siliņam un citiem.
Asaru nebūs!
Uz tikšanos pie Doma baznīcas LĪGA GITA ZĪRIŅA attrauc priecīga un gaisīga, jo tieši šajā dievnamā viņa tūlīt, jūnijā, saņems vidusskolas diplomu, jo būs beigusi Rīgas Doma kora skolas 4. kursu.
Līga Gita muzicēt sākusi nedaudz piespiedu kārtā – mammas ietekmē –, vispirms – vijoli, tomēr tad secinājusi, ka vislabāk ar publiku saprotas dziedot. Jau tagad iestājusies Amsterdamas mūzikas konservatorijā, kur pirmo gadu džeza ģitāristos aizvadījusi viņas māsa. Amsterdamā neesot plānots palikt ilgi, jo nevēlas ieslīgt vienviet. Šobrīd esot laiks, kad jālūkojas, kas pasaulē apkārt notiek.
Rīgas Doma kora skolā meitene mācās vokālo dziedāšanu, kur visus pamatus ielikusi skolotāja Valda Tračuma, taču dzied arī diriģenta Jurģa Cābuļa vadītajā jauktajā korī, turklāt – altu. “Protams, koris un solo ir atšķirīgas lietas, taču man ir ļoti paveicies,” saka Līga Gita, “jo dziedāšana korī palīdz attīstīt zemo reģistru.” Viņa ir liriskais soprāns ar reti plašu balss amplitūdu – no otrās oktāvas si un vēl augstākiem toņiem līdz pat la zem pirmās oktāvas. Jautāta, par kuru lirisko soprānu pasaulē sajūsminās, viņa nosauc Jūlijas Ļežņevas vārdu.
Pēc Belvederes konkursa atlases kārtas esot prieks jau par to vien, ka pirmo reizi mūžā bijusi iespēja dziedāt tik labā koncertzālē kā Dzintaros. Viņa izvēlējusies Suzannas āriju no Mocarta “Figaro kāzām” un Adriānas āriju no Frančesko Čileas operas “Adriāna Lekuvrēra”, pēc kuras viens no žūrijas dalībniekiem, “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis uzslavējis un ieteicis tiešo šo āriju izvēlēties fināla kārtām. “Es nepārmetīšu sev neko, ja tālāk par fināla pirmo kārtu netikšu, jo zinu, ka sacentīšos ar pašiem labākajiem jaunajiem dziedātājiem pasaulē, un pati piedalīšanās konkursā jau vien ir brīnišķīga pieredze,” neslēpj Līga Gita. Taču viena lieliska pieredze viņai jau ir – pērn iegūtā uzvara valsts konkursā, kas notiek ik pa četriem gadiem un kurā piedalās visi Latvijas mūzikas vidusskolu audzēkņi. Līga Gita teic, ka viņas sapnis nav kāds konkrēts slavens opernams, bet gan mūzikā savienoties ar publiku tā, “lai cilvēki izjustu iepriekš nebijušas emocijas, lai pēc koncerta aizietu saviļņoti, jo man, dziedātājai, bijis ko teikt”. Pats galvenais solistei esot mērķtiecība. Nevis lieka balss tērēšana, bet domāšana par dziedāšanu, spēja iekšēji dzirdēt sevi un nākamajā dziedāšanas reizē mēģinot nepilnības novērst.
Zalcburgas pavērsiens
“Mans sapnis ir kādudien kļūt par pasaulē atpazīstamu un pieprasītu dziedātāju,” saka kādreizējā Rīgas Doma kora skolas un Latvijas Mūzikas akadēmijas audzēkne LAIMA LEDIŅA, ar kuru “LA” sazinājās Austrijā.
Kas jūs pamudināja pievērsties dziedāšanai?
L. Lediņa: Jau ļoti agrā bērnībā dziedāju mājās, jo mana mamma arī ir dziedātāja un mana pirmā un ilggadējā skolotāja un visbargākais kritiķis. Pirmās nopietnākās gaitas mūzikā aizsāku četru gadu vecumā, kad vecāki mani aizveda uz Estētikas skolu, kur sāku iet folkloras ansamblī. Vēlāk sešu gadu vecumā sekoja mūzikas skola Jūrmalā, un pēc dažiem gadiem jau pārgāju mācīties Rīgas Doma kora skolā, kur visus deviņus gadus – no 5. klases līdz ceturtajam kursam – mācījos pie Valdas Dzenes. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mana pedagoģe bija Lilija Greidāne. Tālāk gaitas veda uz Džuzepes Verdi konservatoriju Milānā. Dziedāšanas prasmes esmu papildinājusi arī ļoti daudzās meistarklasēs. Kaut piedzimu Rīgā, uzaugu Jūrmalā, un tieši tādēļ man jo īpaši liels prieks, ka varēšu dziedāt tāda mēroga pasaules slavenā konkursā tieši savā bērnības māju pilsētā.
Kādos konkursos un ar kādām sekmēm esat piedalījusies līdz šim?
Mans pirmais akadēmiskās dziedāšanas konkurss bija “Putnu bērni” 2006. gadā, un tas jau uzreiz nāca ar panākumiem, ieguvu “Grand Prix”. Latvijā vēl esmu piedalījusies konkursos “Dziedu dievmātei” (2007), Alfrēda Kalniņa vokālistu konkursā (2009) un Teodora Reitera Vislatvijas jauno mūziķu konkursā (2010), kur visos ieguvu pirmo vietu. Starptautisko konkursu sarakstā ir jauno vokālistu konkurs “Dziesma pilsētai” (2009) Kauņā, Lietuvā, VI starptautiskais bērnu un jauniešu akadēmiskās dziedāšanas konkurss Kohtla-Jervē (2011), Igaunijā, šajos abos man tika piešķirts “Grand Prix”. No jau nopietnākiem konkursiem jāmin 16. starptautiskais “Ferruccio Tagliavini” operdziedāšanas konkurss Austrijā 2010. gadā, kur 17 gadu vecumā ieguvu trešo vietu, būdama jaunākā dalībniece konkursa vēsturē. Trešā vieta man tika arī starptautiskajā krievu romanču konkursā “Romansiada” Lietuvā 2012. gadā. Tajā pašā gadā piedalījos “Giulio Perotti” starptautiskajā akadēmiskās dziedāšanas konkursā Vācijā, kur ieguvu speciālbalvu. 2014. gadā 1. starptautiskajā “Accademia Belcanto” operdziedāšanas konkursā Austrijā – žūrijas speciālbalvu. Ko dziedājāt atlases kārtā un – ko tagad, konkursā?
Pučīni Mimī āriju no operas “Bohēma” un daļu no Tatjanas vēstules skata no P. Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins”. Šīs divas ir vienas no jaunākajām manis apgūtajām, gatavajām ārijām, tādēļ arī tās izvēlējos. Tās dziedot, jūtos ļoti labi, un mani arī priecē tās emocijas, ko, izpildot šos skaņdarbus, varu sniegt klausītājiem. Pēc iepriekšējās kārtas jutos tiešām priecīga un apmierināta ar paveikto, kaut vienmēr ir ko pieslīpēt un uzlabot. Arī fināla kārtām paredzētas tās pašas divas ārijas, kā arī Nāras ārija no Antona Dvoržāka operas “Nāra”, Fjordilidži ārija no Mocarta operas “Così fan tutte” un Margaritas ārija no Guno operas “Fausts”. Tad jau redzēs, ko žūrija vēlēsies dzirdēt.
Ko patlaban darāt Austrijā?
Dzīvoju un mācos Zalc-burgā – jau kopš pagājušā gada oktobra šeit esmu “Erasmus” studentu apmaiņas programmā. Oficiāli studēju Džuzepes Verdi konservatorijā Milānā, taču šobrīd esmu Zalcburgas universitātes “Mozarteum” studente un mācos pie brīnišķīgās pasaulslavenās profesores Mišelas Kraideres. Viņa šobrīd ir mana labākā padomdevēja, lielākais motivētājs un vienkārši izcila vokālā pedagoģe. Pati jūtu un dzirdu, ka attīstība pēdējo mēnešu laikā ir bijusi milzīga, un par to man galvenokārt jāpateicas savai profesorei. Es ilgi meklēju kādu, ar kuru man būtu tik lielisks kontakts, tik laba sapratne un tik skaidras tehniskās un mākslinieciskās prasības. Un ne tikai īsā laika sprīdī, bet diendienā. Esmu patiesi priecīga, ka man beidzot ir izdevies atrast sev īsto skolotāju!
Kāds ir jūsu dzīves sapnis?
Kādudien kļūt par pasaulē atpazīstamu un pieprasītu dziedātāju. Protams, kā jau gandrīz visi vokālisti, sapņoju kādreiz uzstāties lielākajos, nozīmīgākajos pasaules opernamos. Bet līdz tam vēl daudz jāstrādā.
Belvederas jauno operas solistu konkurss
Pulcēsies 160 talantīgākie jaunie dziedātāji no visas pasaules.
Pirmoreiz norisinājās 1982. gadā Vīnē, un kopš 1992. gada dažādās pasaules pilsētās tiek organizētas konkursa atlases kārtas.
2013. gadā pirmo reizi notika ārpus Austrijas – Amsterdamā.
Konkursā jauno operdziedātāju sniegumu vērtē potenciālie darba devēji, operu intendanti un aģentūru direktori, ietekmīgu operu un festivālu menedžeri un mediju industrijas pārstāvji.
