Valsts simtgadē ar salūtu vien par maz 4
Latvijas simt gadu jubilejas svinībās 2018. gadā nepietiks ar salūtu vien, tām jākļūst par kārtīgu grūdienu, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret savu valsti.
Ar šādu vēstījumu vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas deputātu kopsēdē nāca kultūras ministre Dace Melbārde, kura ir arī Latvijas simt gadu svētku Rīcības komitejas vadītāja.
2018. gads nedrīkst iezīmēties vienīgi ar atsevišķu lielu pasākumu kopumu, bet lielās jubilejas svinībām jābūt procesam vairāku gadu garumā (2017 – 2021) ar tiecību stiprināt visu Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu savai valstij. Lielprojekts Latvijas valstiskumam un kultūrai, ievērojamu personību apzināšanai un godināšanai, piemēram, paredz gan plašu reģionu līdzdalību, gan pētījumu grantu programmu divos virzienos no nākamā gada.
Jelgava, Rēzekne, Valka, Liepāja, Cēsis, Valmiera, Liepāja, Rīga – Latvijas pilsētas, kurām bijusi nozīmīga loma mūsu valstiskuma kontekstā – jau tagad katra strādā pie savas atsevišķas programmas izveides. Valkā svētki sāksies jau 2017. gadā, šai pilsētai sevi prezentējot kā Latvijas valstiskuma šūpuli. Rēzekne pēc diviem gadiem svinēs Latgales apvienošanās kongresa 100 gadus. Bet Liepājā godinās ievērojamo politiķi un sabiedrisko darbinieku Miķeli Valteru.
Iezīmējas gan nesakritība starp pašvaldību gaidām, ka valsts papildu šogad atvēlētājiem 35 tūkstošiem eiro turpmāk sniegs lielāku ieguldījumu novadu simt gadu programmu finansēšanā. Tajā pašā laikā jūtams, ka valsts savukārt vēlētos, lai arī novadi paši domātu par resursu piesaistīšanu, necerot, ka valsts kādai pašvaldībai varēs pilnībā finansēt tās sagatavoto simt gadu jubilejas programmu.
Tomēr ir arī ierosmes, kas lielu naudu neprasa, – piemēram, Baltā galdauta svētki (aicinājums iziet savā sētā vai pagalmā, uzklāt uz galda baltu galdautu un iepazīties ar kaimiņiem). Paredzēta arī Latvijas apceļošanas iniciatīva, lielu interesi raisījušo projektu “Staro Rīga” plānots attīstīt par “Staro Latvija” utt. Interesanti uzsākumi taps arī ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas finansējumu – piemēram, 100 izcili Latvijas aktieri, Latvijas likteņstāsti u. c.
Viss patiešām izklausās rožaini un lielos vilcienos pat diezgan saskanīgi, izņemot jautājumu par finansējumu, kas tālākā perspektīvā ir neskaidrs. Pēc kultūras ministres Daces Melbārdes teiktā, “būtiski, lai arī lēmēju pieņēmēji beidzot pasaka, uz kāda apjoma programmu virzāmies un kas ir tas, ko esam gatavi finansēt un kā to darīt.” Par to vēl plānots spriest un lemt šoruden, lai gan skaidrībai būtu bijis jābūt jau aizvakar. Nākamā gada budžetā papildu nauda ierosmēm saistībā ar simtgadi nav paredzēta. Tāpēc nav skaidrs, kur to rast virknei aktivitāšu, ko īsteno ne vien kultūras, bet arī citas nozares, un kā atvērt jaunas programmas, kurās varētu nākt arī ar citu jomu pašiniciatīvām. Papildus šobrīd pieejamajiem līdzekļiem, ar ko paredzēts finansēt pašas steidzamākās aktivitātes, kuras vairs nekādi nevar atlikt (piemēram, filmu programmu), tuvākajos trijos gados pilnai sagatavotās programmas izpildei papildus būtu nepieciešami kopā gandrīz 19 miljoni eiro. Bet varbūt vērts ieteikt atsevišķām institūcijām, kuras arī varētu iesaistīties programmas izveidē (piemēram, Sabiedrības integrācijas fondam), vērīgāk ieskatīties jau esošo budžetu iespējās. Plānots, ka kopējās simt gadu programmas izmaksas sasniegtu ap 30 miljoniem eiro – līdzīgi kā Igaunijā.
Uzziņa
Šobrīd paredzētais finansējums Latvijas simt gadu svinību programmai (2015 – 2018)
Filmu programmai – 8 miljoni eiro (decembra beigās kļūs skaidrs, kuras no 13 filmu iecerēm 2018. gadā sagaidīsim uz ekrāniem. Ieskatu par tām var gūt un nobalsot iespējams jau šobrīd vietnē www.filmas. lv.).
Lielo izstāžu sagatavošanai – 510 000 eiro, Dziesmu svētki – 7,07 miljoni eiro, Nacionālā enciklopēdija – 850 000 eiro.
Reģionālā programma (2015) – 35 000 eiro.
Dalība Londonas grāmatu tirgū – 1,9 miljoni eiro.
VKKF mērķprogramma (2015) – 280 000 eiro.
Komunikācijas platformas izveidei un pirmajam posmam (2015) – 40 000 eiro.
Avots: KM.
