Foto – Timurs Subhankulovs

Dzejdaris smaida, ka galva viņam strādā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Idejas dzejai rodas tāpat – ejot. “Es esmu rakstījis, arī braucot mašīnā. Lēnām kaut ko pierakstu vai ierakstu diktofonā. Tas ir ekstrēmi… Vislabākais ir rakstīt agri no rīta. Kad rakstu brīvdienu rītos, pieceļos jau septiņos. Otrs variants ir darbdienu vēlos vakaros, kad esmu savus biznesa darbus pabeidzis un meita jau guļ. Dienas vidū ir daudz grūtāk kaut ko uzrakstīt,” secina autors. 0

Saruna turpinās par dziesmu tekstiem un dzeju, kurai Guntara dzīvē ir vislielākā nozīme. Dziesmu tekstus viņš sācis rakstīt no 16 gadu vecuma un vienlaikus piesēdies pie bungām. Iestājies Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas sitamo instrumentu klasē. “Mēs sākām rakstīt pirmās dziesmas kopā ar Ainaru Virgu, Tomasu Kleinu un Ivo Fominu, pavisam zaļi un jauni būdami. Viena no pirmajām dziesmām man radās kopā ar Tomasu, jo mēs bijām nodibinājuši grupu “Saldās sejas”. Tā bija kaut kāda dziesma par ūdenslīdējiem. Protams, viss nopietnāk sākās, kad Ainars sāka spēlēt “Līvos” un piedāvāja man turpināt sadarbību kā dziesmu tekstu autoram. Radās nopietnas dziesmas 1983., 1984., 1985. gadā. Ar Ainaru mums ir ārkārtīgi daudz dziesmu, kas rakstītas “Līviem”, un populārākās ir “Eglīte”, arī “Ozolam”, “Kādā brīnišķā dienā”, “Dieva dēls”,” palielās G. Račs.

Kura ir mīļākā dziesma? “Tā allaž ir tā, pie kuras man jāsāk strādāt. Ir tā, ka es apsēžos ar domu uzrakstīt vislabākos dziesmas vārdus pasaulē un uzstādu sev visaugstāko latiņu. Strādāju pie katras dziesmas kā pie savas vislabākās dziesmas. Negribu lielīties, bet bieži vien teksts būtiski maina dziesmas raksturu. Vārdam ir milzīga nozīme un tāpat stāstam, par ko tad dziesma īsti ir. Tas nekas, ka katrs izlasīs tos vārdus savādāk, bet stāstam ir jābūt,” pārliecināts ir Račs.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Guntars var lepoties ar vienu dzejoļu krājumu – “100 dzejoļi”, kas iznācis 1993. gadā. Vēl ir divas mazas bērnu dzejoļu grāmatiņas. Bet šogad, gatavojoties “Bilžu” 30. jubilejai, iznāks nopietns Guntara dzejas krājums “Pulkstenim nav laika”. Tajā būšot dzejoļi no viņa pirmā krājuma, bet pārsvarā ļoti daudz jaunu dzejas darbu. To paredzēts izdot oktobrī.

Saruna turpinās par dziesmu tekstiem un dzeju, kurai Guntara dzīvē ir vislielākā nozīme. Dziesmu tekstus viņš sācis rakstīt no 16 gadu vecuma un vienlaikus piesēdies pie bungām. Iestājies Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas sitamo instrumentu klasē. “Mēs sākām rakstīt pirmās dziesmas kopā ar Ainaru Virgu, Tomasu Kleinu un Ivo Fominu, pavisam zaļi un jauni būdami. Viena no pirmajām dziesmām man radās kopā ar Tomasu, jo mēs bijām nodibinājuši grupu “Saldās sejas”. Tā bija kaut kāda dziesma par ūdenslīdējiem. Protams, viss nopietnāk sākās, kad Ainars sāka spēlēt “Līvos” un piedāvāja man turpināt sadarbību kā dziesmu tekstu autoram. Radās nopietnas dziesmas 1983., 1984., 1985. gadā. Ar Ainaru mums ir ārkārtīgi daudz dziesmu, kas rakstītas “Līviem”, un populārākās ir “Eglīte”, arī “Ozolam”, “Kādā brīnišķā dienā”, “Dieva dēls”,” palielās G. Račs.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.