Saruna turpinās par dziesmu tekstiem un dzeju, kurai Guntara dzīvē ir vislielākā nozīme. Dziesmu tekstus viņš sācis rakstīt no 16 gadu vecuma un vienlaikus piesēdies pie bungām. Iestājies Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas sitamo instrumentu klasē. “Mēs sākām rakstīt pirmās dziesmas kopā ar Ainaru Virgu, Tomasu Kleinu un Ivo Fominu, pavisam zaļi un jauni būdami. Viena no pirmajām dziesmām man radās kopā ar Tomasu, jo mēs bijām nodibinājuši grupu “Saldās sejas”. Tā bija kaut kāda dziesma par ūdenslīdējiem. Protams, viss nopietnāk sākās, kad Ainars sāka spēlēt “Līvos” un piedāvāja man turpināt sadarbību kā dziesmu tekstu autoram. Radās nopietnas dziesmas 1983., 1984., 1985. gadā. Ar Ainaru mums ir ārkārtīgi daudz dziesmu, kas rakstītas “Līviem”, un populārākās ir “Eglīte”, arī “Ozolam”, “Kādā brīnišķā dienā”, “Dieva dēls”,” palielās G. Račs. 0
“Līvi”, protams, esot bijuši ļoti prasīgi pret to, ko viņi dzied, un nedziedāja visu, kas pagadījās. Izmantoja arī Imanta Ziedoņa un Valda Grēviņa tekstus, ar kuriem jaunajam dzejdarim nācās konkurēt. “”Līviem” manā dzīvē ir milzīga loma, es ar viņiem divdesmit gadus esmu dziesmas kopā rakstījis, un ne vienu vien pudu sāls esam kopā apēduši,” par savu darbību mūzikā saka Guntars. Izrādās, ar Virgu viņi sarakstījuši arī dziesmas citiem izpildītājiem un radīts pat kopējs mūzikls – “Liepājas stāsts”, kurā galvenā vīriešu loma uzticēta Ivo Fominam. Izrādās, arī Ivo Fominam gandrīz visas dziesmas ir ar Guntara vārdiem. “Ar Ainaru ir bauda kopā strādāt, mēs labi pazīstam viens otru. Viņš ir ne pārāk pieejams citiem, bet ne man. Mēs esam bērnības draugi, uzauguši vienā sētā,” atklāj Račs un teic, ka arī ar Ivo ir kopā no piecpadsmit sešpadsmit gadu vecuma. Kopā spēlēts tādās blicēs, kā, piemēram, “Saldās sejas”, “Neptūns”, Liepājas zivju konservu rūpnīcas vokāli instrumentālais ansamblis. “Ivo vienmēr bijis jaunākais starp mums, lai gan starpība mums ir trīs gadi. Viņš vienmēr juties kā tāds mazais, un tā mēs arī viņu saucam vēl tagad – Mazais,” stāsta Guntars.
