“Atceros savu pirmo uzrakstīto dzejoli. Mana latviešu valodas un literatūras skolotāja Liepājas 1. vidusskolā bija tagadējā politiķe Aija Barča. Lika mums stundā rakstīt brīvā temata sacerējumu, kaut vai dzeju. Johaidī, es nekad nebiju dzeju rakstījis, bet kāpēc nevarētu pamēģināt? Pirmais dzejolis bija patriotisks tiem laikiem – “Darba rokas”. Par mātes sastrādātajām rokam. Tad es saslimu un kādu nedēļu nebiju skolā. Kad atnācu, bija skolas svinīgā līnija, un pēkšņi daiļlasītāju konkursa uzvarētājs lasa dzejoli par darba rokām. Oh, johaidī, tagad jau skolā visi zina, ka esmu dzejnieks!” atceras autors. Sarakstītos dzejoļus viņš neskaita: tikpat ir sarakstīti dzejoļi, cik dziesmu teksti. 0
“Es pats ar dzejnieku, producentu, mūziķi vienā personā sadzīvoju ļoti labi, jo spēju šīs lietas apvienot. Protams, sirds dziļumos negribētu neko citu darīt kā vien rakstīt dzeju. Arī muzicēt. Jau vairākus gadus domāju, kā mest pie malas biznesu, bet, tā kā esmu atbildīgs par savu ģimeni un tiem cilvēkiem, ar ko kopā strādāju, tad pagaidām to nedaru. Panākumi mani iedvesmo, un mūsu kompānija, paldies Dievam, veiksmīgi darbojas. Domāju, jau vairāk nekā 20 gadu esam arī vadošā savā jomā. Tas man liek turpināt. Es tiešām arī tur gūstu ļoti daudz iedvesmas un ticību tam, ka mēs varam daudz labu lietu izdarīt,” pārliecināts Guntars. Arī kompānijā “Mikrofona ieraksti”, ko vada Elita Mīlgrāve, viņš ir viens no dibinātājiem un līdzīpašniekiem, kā arī repertuāra direktors. Bet “Izdevniecība MicRec”, kurā Guntars ir vadītājs, strādā ar daudziem pazīstamiem Latvijas autoriem, veicinot viņu darbu popularizēšanu visā pasaulē. Kompānijai ir tiešie sakari ar Amerikas, Anglijas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas izdevējiem. Mūzikas izplatīšana ir kļuvusi internacionāla un globāla. Ja dziesma izdota ASV, tad tieši tajā pašā dienā tā pieejama arī Latvijā un otrādi.
